Foto — Ruta Kalmuka, F64.
Teātra un kino zinātniece Valentīna Freimane (88) vairākām paaudzēm padomju periodā bija «logs uz Eiropu», kas ļāva iepazīt pasaules kultūras norises laikā, kad tas nebija iespējams. Viņa ir personība, kuras liktenis saistīts ar mūsu reģiona un tās cilvēku īpašo vēsturi
Pagājušā gada beigās iznāca memuāri Ardievu, Atlantīda!, kas ir spilgts atmiņu stāsts par Valentīnas Freimanes dzīvi XX gadsimta vēstures kontekstā - no ebreju meitenītes bezrūpīgās bērnības Berlīnē, Rīgā un Parīzē līdz Otrā pasaules kara diktētiem traģiskajiem notikumiem Rīgā, kas liek zaudēt ģimeni un sākt jaunu dzīvi padomju Latvijā.
Padomju vara, neraugoties uz neskaitāmiem Berlīnes kinofestivāla ielūgumiem, līdz pat 1989.gadam neļāva viņai izbraukt no Latvijas. Pateicoties nejaušībai, Valentīna Freimane 1988.gadā Maskavā iepazinās ar rietumvācu teātra zinātnieku un pazīstamā žurnāla Theater heute dibinātāju Henningu Rišbīteru, kurš viņu vēlāk aicināja lasīt lekcijas Berlīnes Brīvās universitātes Teātra zinātnes institūtā. Tie, kuri bija spiesti atstāt Berlīni rasu naida vai politisku iemeslu dēļ nacisma laikā, 90.gadu sākumā varēja atgriezties dzīvot Berlīnē, un jau vairāk nekā desmit gadus Valentīna Freimane ir atgriezusies savas bērnības pilsētā Berlīnē un daļu no savas dzīves viņa pavada Rīgā un daļu - Berlīnē.
