«Ja ārā ir auksts, te, kioskā, leduspuķes saaug logos, un tirdzniecība uzreiz iet sliktāk, cilvēki baidās pirkt. Siltumnīca, kur stāv podiņi, arī pa nakti ik pa trim stundām jāiet kurināt ar malku,» stāsta Alda Strēlniece no Mārupes. «Atpūsties gandrīz neiznāk, bet ar gadiem ir radies rūdījums.»
Krizantēmas podiņos? Tās februāra vidū jau beigušās, pašlaik pārdošanā prīmulas un hiacintes, Alda Strēlniece atbild kundzei, kura meklē dāvanu pensionāru biedrības kolēģei jubilejā. Apgājusi loku pa Centrāltirgus ziedu eju, dāma ir atpakaļ. Tomēr iegādāsies baltu hiacinti podiņā cerībā, ka gaviļniecei patiks aromāts. Patiešām, ienākot kioskā, Aldas puķu kolekcijas smarža ir reibinoša. «Cits jautā, vai man nesāp galva. Bet ne, 15 gados ir pierasts,» pārdevēja tik smaida. Jau pusseptiņos no rīta nostājusies pie puķēm, Alda gaidīs klientus līdz pieciem pēcpusdienā. Pusdienlaikā tepat uzvārīs tēju. «Cenšos nestaigāt riņķī, katrs pircējs ir jāgana. Ja aiziesi prom, tad, kā par spīti, kāds būs klāt,» viņa apstiprina Mērfija likumu. Diena sākusies pieticīgi. «Puķes pērk, kad ir vārdadienas. Uz Ilzēm labi papirka. Nu, tagad uz Dacēm kaut kas pakustēsies,» viņa ieskatās kalendārā, kuri pie sienas ir pat divi - 2014. un 2015.gada. «Valentīndiena? Mums nav ko cerēt. Ziniet, uz tirgu nenāk tāda publika, kas to svin, te vairāk nāk padzīvojuši cilvēki. Jaunieši tādai Valentīna dienai visu sapērk lielveikalā. Un ko viņš te pirks? Podu taču nedāvinās meitenei Valentīndienā.»
