«Radaru mērķis nav iekasēt pēc iespējas vairāk naudas, bet samazināt auto plūsmas ātrumu un padarīt drošāku satiksmi. Lielākoties radari ir vietās, kur bijuši līķi,» saka Aigars Strods, kurš CSDD atbild par radaru darbības nodrošināšanu. Foto — Edmunds Brencis
Kā tie radari arī putenī tik labi bildē? Kā neaizsalst? Vai viņu «acis» redz krāsaini vai melnbalti? Tas mani tik ļoti interesē, ka uzmeklēju cilvēku, kurš par radariem zina visu — Aigars Strods, radaru sistēmas administratrors CSDD IT departamentā. Viņš pastāsta, ka katram radaram ir ventilators, kas uztur vajadzīgo temperatūru un nokausē ledu. «Izturīgi viņi ir. Nesen Šmerļa radaram vajadzēja apkopi pēc noteiktā grafika, un pēc nocelšanas izrādījās, ka stikls sašauts. Pilnīgi lupatās! Bet radars bildes ražoja,» — tā Aigars. Un, jā, radara acis redz krāsas, un e-pakalpojumā soda kvīts ienāk krāsaina, taču pastkastē atnāk melnbalti ziņojumi.
Aigars pieved pie datora, kur «sabrauc» visu Latvijas radaru sastrādātais. Daudz krāsainu bilžu: arī ar ātro palīdzību un policiju, taču tām sodus neliek. Dienā visi 100 Latvijas stacionārie un pārvietojamie radari kopā pieķer ap 1500 ātruma pārkāpēju. Bildes tiek apstrādātas automātiski no fotobrīža līdz soda kvītij — pateicoties datorredzei, automātiski tiek atpazīts gan mašīnas numurs, gan datubāzē atrasts īpašnieks. Aigars ar kolēģiem pieslēdzas tikai tad, ja situācija ir strīdīga un nevar identificēt automašīnas numuru, piemēram, kādam auto no ārzemēm. Tad pieprasa datus no konkrētās valsts. «Mēs nedrīk-stam sodīt nevainīgu cilvēku, tāpēc vajag identificēt precīzi,» saka Aigars. Sodīt nav iespējams mašīnas ar, piemēram, Krievijas numurzīmēm, jo datu apmaiņas sistēmā nav sadarbības ārpus Eiropas Savienības.
