Druvas pārtika valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks uzsver, ka visas piedevas gatavotas no dabīgām ogām vai augļiem. Arī krāsvielām ir dabīga izcelsme. Foto — Gints Ivuškāns, F64
Pagājušajā vasarā, lai ar Druvas saldējumu nodrošinātu sadarbības partnerus ārzemēs, a/s Druvas pārtika uz vairākām nedēļām bija spiesta pārtraukt piegādi vietējiem realizētājiem. Šogad uzņēmums plāno sākt ražošanas paplašināšanu
Mēs toreiz strādājām divās maiņās sešas dienas nedēļā, tomēr tik un tā nespējām tikt līdzi pieprasījumam, par pagājušo vasaru saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks. Latvijā gadā realizē ap 8000-10 000 tonnu saldējuma. Uz jautājumu - tas ir daudz vai maz? - viņš atbild: ļoti maz. Un nevajagot aizbildināties, ka esam ziemeļnieki vai vasaras pārāk īsas. Tieši ziemeļnieki - somi, zviedri un norvēģi - apēd visvairāk saldējuma Eiropā.
«Mums nav tādu saldējuma ēšanas tradīciju kā vecajās Rietumeiropas valstīs. Piemēram, Skandināvijā, Vācijā un Itālijā gandrīz uz katra stūra ir pa saldējuma kafejnīcai. Pat Krievijā apēd vairāk nekā pie mums. Tur nav kafejnīcu, bet savām acīm redzēju - Maskavā pie Sarkanā laukuma divdesmit grādu salā stāv tante velteņos, tirgo saldējumu, un cilvēki pērk,» atceras Aldis. Tomēr, par spīti tam, ka Latvijā nav saldējuma ēšanas tradīciju, pats saldējums esot ļoti kvalitatīvs. Un to Aldis saka ne tikai par Druvas, bet arī par konkurentu saldējumu. Galvenokārt tāpēc, ka ražošanā tiekot izmantotas dabīgas izejvielas. Vispirms jau vietējais piens, nevis tā aizstājēji, kas gan ļautu ievērojami samazināt produktu pašizmaksu.
