Kaspars Kauliņš.
Tuvojoties mācību gada noslēgumam, daudzi skolēnu vecāki un arī bērni plāno, ko darīs vasarā. Šis ir piemērots brīdis pārdomām par dažāda rakstura pieredzi, kuru jaunieši var gūt, vēl mācoties skolā, un kas var būt vērtīga, sākot studijas vai darba gaitas.
Daudzas ievērojamas augstskolas (īpaši ASV, bet nereti arī Eiropā) kā vienu no būtiskiem kritērijiem, uzņemot jaunus studentus, izvirzījušas praktisko pieredzi dažādās sabiedriskajās un fiziskajās aktivitātēs. Biju patīkami pārsteigts, kad, apmeklējot savas meitas vidusskolnieces vecāku sapulci, uzzināju, ka arī Latvijas skolās (vismaz dažās) tiek sistemātiski monitorēta šāda veida darbošanās.
Raugoties uz šādu pieredzi no augstskolu un darba tirgus viedokļa, mēģināju salikt to zināmā nozīmīguma skalā. Manuprāt, visbūtiskākā ir dažādu projektu vadības pieredze, spēja sadarboties un strādāt komandā, informācijas vākšanas, analīzes un konceptuālās domāšanas pieredze. Ne mazāk svarīga ir arī iesaistīšanās dažādās brīvprātīgās aktivitātēs, kas ļauj jauniešiem labāk apzināties sevi kā daļu no sabiedrības un valsts. Protams, nedrīkst aizmirst par regulārām sporta aktivitātēm un interešu pulciņiem, kas uzlabo vispārējo fizisko stāvokli un attīsta konkrētas prasmes un radošumu.
