Kaspars Kauliņš.
Turpinot tematu par darbinieku motivēšanu un iesaistīšanu, kas palīdz uzņēmumiem sasniegt labākus biznesa rezultātus, šoreiz gribu dalīties pārdomās par spēlēm.
Ikvienai kolektīvai spēlei ir vairāki priekšnosacījumi - tai ir konkrēts mērķis, skaidri noteikumi, dalībnieki, kuru uzdevums ir šos noteikumus saprast un ievērot, kā arī ierobežoti laika un citi resursi.
Uzņēmumu kontekstā varam runāt par trīs galvenajiem spēļu veidiem. Pirmās ir spēles kā sacensības starp darbiniekiem vai komandām. Daudzas organizācijas izmanto šādu pieeju, lai noteiktu labāko pārdevēju, klientu apkalpošanas speciālistu vai kolēģi atbalsta struktūrvienībā.
Otrais spēļu veids saistīts ar mainīšanos lomām - iespēju iejusties klienta, vadītāja vai citas struktūrvienības darbinieka ādā. Arī šādu piemēru tepat Latvijā ir samērā daudz, zinu uzņēmumus, kuros vadītāji rotācijas kārtā mainās lomām, kā arī tādus, kuros vienas struktūrvienības darbinieki «ēno» citas struktūrvienības darbiniekus. Pazīstu arī dažus drosmīgus vadītājus, kas kāda uzdevuma kontekstā gatavi uz laiku apmainīties lomām ar padotajiem.
