Kas ir pandēmijas laika mācības? Ko nākotnē varam darīt citādi un labāk? Jautājam cilvēkiem, kuru domās ieklausās
Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri 9. aprīlī panāca vienošanos par 540 miljardu eiro atbalstu dalībvalstīm vīrusa izraisīto seku likvidēšanā. Summa izklausās iespaidīga, tomēr tā nesasniedz pat 3% no visas ES iekšzemes kopprodukta (IKP). Pieņemot, ka ekonomiskās aktivitātes kritums būs mērāms aptuveni 10% apjomā no IKP, atbalsta pasākumiem vajadzētu būt vismaz trīs reizes lielākiem, ko arī norādīja Eiropas Centrālās bankas pārstāvji.
Pati summa gan nav lielākā problēma. Satraukumu vajadzētu izraisīt finansiālā atbalsta struktūrai, kas tiek organizēta aizdevumu un garantiju veidā. Dalībvalstis var pieteikties atbalstam un to saņemt, bet, tiklīdz krīze būs pārvarēta, tām aizlienētā nauda būs jāatdod. Kāpēc tas ir problemātiski? Jo dalībvalstis atkal būs spiestas ievērot fiskālo taupību, kas nozīmēs ļoti ierobežotu kapacitāti investēt sociālajā infrastruktūrā, piemēram, veselības aprūpē. Vēstījums no Eiropas ir skaidrs: ar savām problēmām tieciet galā paši.
