Arnis Ķibers, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva Daiva valdes priekšsēdētājs. Foto – Andris Vanadziņš
Lauksaimnieku kooperatīva Daiva kalte šovasar pirmos graudus pieņēma 20. jūlijā. Ziemeļvidzemei tas ir nepieredzēti agri. Vēsais un lietainais augusts gan visu salika savās vietās, un griķu kulšana, kā ierasts, ar pilnu jaudu sākās tikai oktobrī
Jeru pagasta graudkopju kooperatīvs Daiva ir viens no pirmajiem Latvijā, dibināts 1993. gada augustā. Izjūkot kolhozam, agronoms Aigars Šutka aicināja zemniekus apvienoties un privatizēt kopsaimniecības pēdējo jaunbūvi — graudu kalti. Pieteicās ap 30 saimnieku, kuri arī kļuva par Daivas dibinātājiem. Tagadējais kooperatīva valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers, tolaik Lauksaimniecības universitāti tikko beidzis speciālists, kļuva par kaltes kompleksa tehnisko vadītāju.
«Tas bija tālredzīgs lēmums. Deviņdesmito sākumā zemnieku saimniecības bija nelielas, ražas arī, taču izaudzēto uzglabāt un realizēt vajadzēja visiem. Pirmajā gadā pieņēmām ap tūkstoti tonnu graudu, šķita — tas ir varen daudz! Tagad jaunās graudu pieņemšanas līnijas jauda ir 100 tonnu stundā,» kooperatīva muskuļu pieaugumu iezīmē Arnis.
Pirmajos gados, pateicoties tam, ka bija, kur uzglabāt un vēlāk par daudzmaz pieņemamu cenu realizēt graudus, apkārtnes zemnieki spēja atsperties. Paplašināja platības, gādāja tehniku, veidojot stabilas ģimenes saimniecības.
Kamēr citviet vēl pletās ušņu un pīpeņu lauki, Jeru apkārtnē jau deviņdesmitajos gandrīz visa lauksaimniecības zeme bija apstrādāta.
