Pelde Opuļu svētavotā, kam apkārt uzbūvēta baznīca
Pārgājiens no Fedorkiem līdz Pasienei: Zemes acs, svētavots baznīcā, Ziedonis, kino un arbūzi saimniecībā Bites, tālbraucēju kultūra Terehovā, Zilupes senleja, sporta zirgu audzētava un katedrāle nekurienē
Jau otro gadu minu putekļus pa dzimtās zemes robežu kopā ar projekta Apkārt Latvijai dalībniekiem. Sākām rietumkrastā, Miķeļtornī, nu esam posmu pa posmam tikuši līdz Latvijas galējam austrumu punktam netālu no Pasienes. Gandrīz pusceļš no 1836 kilometriem. Pārcilājot atmiņā nostaigāto, tieši Zilupes apkārtne Krievijas pierobežā likās sirsnīgiem ļaudīm, pārsteidzošiem stāstiem un ainaviskiem skatiem bagātākā.
Zilupe jeb, kā latgaļi to dēvē, Sīnuoja mūs pavadīja visu pārgājiena laiku. Vienubrīd tuvāk, citu atkal tālāk, bet turpat netālu. Upe priecēja ar daiļajiem lokiem un deva veldzi peldēšanās pauzēs. Izrādās, ka Zilupe iztek no purva Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā. Ap 20 km kopgarumā tā iezīmē robežu starp Latviju un Baltkrieviju, kā arī Krieviju. Zilupe šķērso arī Pasienes pagastu un senāk ir saukusies Siena (fonētiski līdzīgi arī krievu valodā — Siņija jeb zilā). Un tiešām — ejot gar robežu, redzējām, ka Latvija te paceļas virs Krievijas gluži kā siena un skats sniedzas tālēs zilajās.
