Top Smilšu pils jeb pagrabs. Tuvumā plānotas arī mazākas kupolveida mājas, dažas no tām bērniem. Kaspars ir pārliecināts, ka līdzīgi domājoša sieviete uz šīs pasaules ir. Foto — Reinis Hofmanis, F64
Kaspars Strazdiņš Jumpravā veido ekociematu tiem, kuri vēlas dzīvot citādi. Pats plāno dzīvot vismaz līdz 150 gadiem
Matus Kaspars nav mazgājis pusgadu, vien skalojis ar ūdeni. Skūšanās putas viņš taisa no izmērcētām linsēklām. Šāgada aprīlī apmeties uz dzīvi pļavā, kādu strēķi aiz Jumpravas, Kaspars sadarījis ne to vien. Viņš mēģina atteikties no ierastām lietām. Tas gan nenozīmē mobilā tālruņa un datora nelietošanu. Un labi, ka tā, citādi viņa mītnes vietu mēs ar fotogrāfu neatrastu. Pēc līkumošanas pa pļavā iebrauktām risēm pamanām treileri un arī Kasparu pašu - veselīgu un možu. Viņš ar aizrautību stāsta par to, kas ar viņu notiek.
Ideja par dzīvi laukos viņam radās pērnruden, pie tās nonāca ar veģetārismu. Pagājušās vasaras sākumā Kaspars juta nomācošu nogurumu un spēku zudumu. Rīga un darbs datordizaina jomā nebija enerģijas avots, drīzāk otrādi. Turklāt kādu laiku Kasparam bija problēmas ar ādu, un, kad nelīdzēja dermatologa apmeklējums, viņš izmēģināja akupunktūru. Arī tā nedeva cerēto. Tās praktizētāji ieteica vairāk ēst zaļumus, mazāk gaļas. Kaspars izlēma pamainīt ēdienkarti un kļuva par veģetārieti. To viņš darīja tikai savas veselības dēļ, nevis ar devīzi nosargāt visas pasaules dzīvniekus no nāves. Ar laiku gan attieksme ir mainījusies, un Kaspars gaļas ēšanu izjutis kā slepkavības pasūtīšanu.
