Bērnu klīniskās universitātes brīvprātīgā Dagnija Ūdre ikvienam slimnīcas apmeklētājam palīdz justies gaidītam un sadzirdētam. Nākotnē Dagnija vēlētos kļūt par dakteri Klaunu. Foto no personīgā arhīva.
Trīs brīvprātīgo pieredzes stāsti par labestību un sirsnību, kas dziedē cilvēku un dzīvnieku sirdis
Katru gadu 5. decembrī pasaulē tiek atzīmēta Brīvprātīgo diena. Šajā dienā tiek godāti cilvēki, kuri nesavtīgi ziedo savu laiku, lai dažādos veidos atbalstītu citus, par to neko neprasot pretī. Ko nozīmē būt brīvprātīgajam, un kāpēc cilvēki par tādiem kļūst?
Labestības ķēde
Oskars Mucenieks (29) jau astoņus gadus aktīvi iesaistās jauniešu radošās apvienības Trepes darbībā kā brīvprātīgais. Viņš piesaka un īsteno dažādus projektus saistībā ar atbalsta sniegšanu senioriem, smagi un neārstējami slimajiem, bezpajumtniekiem, vientuļajām māmiņām un citām sabiedrības grupām. «Es arī dodos uz skolām un stāstu jauniešiem par brīvprātīgo darbu, iedrošinot viņus kļūt sabiedriski aktīviem,» stāsta Oskars. Viņš katru gadu nesavtīgi ziedo ap sešiem simtiem stundu sava laika, lai palīdzētu citu cilvēku ikdienai kaut uz mirkli kļūt skaistākai. Viņa centieni novērtēti arī valstiskā līmenī — pagājušogad Oskaru nominēja Gada brīvprātīgā apbalvojumam.
