Skats no tilta pār Abavu. Centrā — atjaunotais sinagogas nams. Foto — Dina Preisa
Kādā melodiskā Raimonda Paula dziesmā skan Jāņa Petera vārdi: «Sudrabo mani gredzeni — Sabile, Talsi, Kandava.» Sabile nudien ir grezna rota Kurzemes košajā tautastērpā. Nelielā, romantiskā mazpilsētiņa terasveidīgi izvietojusies Abavas senlejas skaistākajā un dziļākajā posmā
Kopš braucu uz Sabili ciemoties pie sirdsdraudzenes, mazpilsētas šarms mani apbūris — ar mazajām ieliņām, cauri plūstošo Abavas upi, romu čalošanu, ķerot zivis no tilta, radošajiem darboņiem Sabiles sinagogā, kultūras namu, kurā dzimusi grupa Pienvedēja piedzīvojumi, pašmāju saldajām vīnogām, skatu no Vīna kalna uz Abavas senleju un tikpat iespaidīgu peizāžu no Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja pretējā pusē.
Pa Abavas ieleju izsenis gājis svarīgs tirdzniecības un kara ceļš. Sabiles vietā reiz dzīvojuši kurši, bet vairāk nekā tūkstoš gadu pirms kuršu ienākšanas — lībieši. Rakstos Sabile pirmoreiz minēta jau 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Romas pāvests savā starpā dalījuši kuršu zemes. Sabili ieguva Livonijas ordenis un uzcēla savu mūra pili lejā pie upes — aptuveni tajā vietā, kur tagad atrodas autoosta, mūsu pārgājiena sākumpunkts.
