Zane Ruģēna–Bojāre (pa labi) ir pilsētniece, kuras vienīgie «lauki» uzaugot bijuši vasarnīca Saulkrastos. Elīna Zuša gan savai ģimenei prot izaudzēt dārzeņus vecmāmiņas mājās Trikātā, tomēr visai ziemai nepietiek. Kāpēc nesadraudzēties ar bioloģiskajiem zemniekiem, viņas sev jautāja pirms trim gadiem, kad radās doma Latvijā iedzīvināt Francijā populāro tiešās pirkšanas kustību.
Kāpēc labas lietas tiek tikai tiem cilvēkiem, kam ir nauda? Izpētot cenas Rīgas ekoveikalos, Zanei Ruģēnai-Bojārei radās doma veidot draugu kopu, kas produktus iepērk pa tiešo no bioloģiskajiem zemniekiem
Oktobra pirmdienas pēcpusdienā kafejnīcā Taka Miera ielas sākumā rosība kā pirms Ziemassvētkiem. Pie durvīm piestāj automašīnas, tumšā palīgtelpa, kas dekorēta ar elektrisko spuldzīšu virtenēm, pildās ar dažādu izmēru kastēm, maisiem, saiņiem, burkām un pudelēm. «Vēl pēdējo reizi atvedām gurķus un brokoļus, paprika varbūt būs arī nākamreiz,» meitenei, kas sagaida kravu, lietišķi saka lauku saimniece, kuras dēls nes iekšā vislielākos maisus. «Ķirbji, divu šķirņu kartupeļi - miltaini un nemiltaini, kabači, sarkanie un baltie sīpoli, kāļi, rutki, ķiploki, burkāni, fenheļi, bietes, pētersīļi, selerijas, sīpolloki...,» viņa ziņo par saturu.
