«Man bija svarīgi, lai ir karogs. Ir sajūta, ka ieliec tādu pamatīgu atsvaru. Es no rīta to redzu. Un vakarā redzu.»
Šovasar ik žurnāla numurā rakstām par pilsētniekiem, kas dažādās Latvijas vietās iekopuši vasaras mājas. Ko rīdzinieki meklē un atrod lauku dzīvē? Televīzijas žurnālists Arnis Krauze ir pilsētas puika, bet pēdējos desmit gadus paša rokām no jauna būvē lauku sētu Vidzemē, kur viņa dzimtai ir senas saknes
Airi savanda balto mākoņu gubas ūdens rāmajā spogulī. «Es tagad kā Gunārs Cilinskis Ezera sonātē, bet tu būsi šitā... Astrīda Kairiša!» ar spēcīgiem vēzieniem Arnis dzen laivu pāri tumšajam klajumam, kurā vietām uzmirdz ūdensrožu košie cekuli. Labi noslīpētā žurnālista balss liek jokam izklausīties tik pārliecinoši kā ziņai vakara televīzijas pārraidē, taču patiesībā nekāda sirdi plosoša drāma laivā nerisinās. Arnim līdzi spinings, mēs ceram uz līdaku un smuku bildi. «Citreiz tā ir - uz pirmo uzķeras, pēc tam nomētā stundu, bet nekā,» ar trenētu roku viņš aizlingo vizuli slaidā lokā.
