Nona Tauriņa. Foto — Kristīne Madjare
Gruzīniete Nona ar nepacietību gaida vietējo tomātu un gurķu ražu, lai tos varētu pagatavot gruzīnu gaumē — ar lielu daudzumu zaļumu, valriekstiem un etiķi
Nona Tauriņa Latvijā dzīvo jau 23 gadus. Pirmo reizi viesojās Rīgā 1988. gadā, kad kopā ar draugiem apceļoja Padomju Savienības republikas. Ekskursijas laikā Rīgā viņa iepazinās ar vietējo studentu Gundaru, un 1996. gadā abi apprecējās. Nona ir psiholoģe, bet šobrīd strādā apsardzes uzņēmumā par personāla vadītāju, kā arī tulko grāmatas no latviešu uz gruzīnu valodu.
Nona nāk no Tbilisi. Katrā Gruzijas reģionā ēdiens garšo nedaudz citādi — rietumos pie jūras gatavo pikantākus ēdienus, turpretī kalnu reģionā maigākus. Atšķirības labi saskatāmas gruzīnu slavenā ar sieru pildītā pīrāga hačapuri receptē. Rietumos, Adžārijā, hačapuri vienmēr taisa ar olas dzeltenumu pa vidu, savukārt kalnainajā Imeretijā ierasto hačapuri sieru sulguni aizstāj ar sāļo Imeretijas sieru. Kalnos gatavo arī visgardākos hinkalus — palielus pelmeņus, kas pildīti ar maltu jēra, liellopa vai cūkas gaļu un zaļumiem. Gruzīni ar garšvielām neskopojas, populārākās no tām ir sausais maisījums hmeli-suneli un svaigs un kaltēts koriandrs (kinza).
