2024_06_IMG_3564.png
Jebkuros apstākļos paliek izvēle — pakļauties vai saglabāt uzticību sev. Par to ir Valentīnas Freimanes otrā atmiņu grāmata Antigones likums
Šī nav grāmata, ko iespējams iesākt un tad nolikt uz naktsgaldiņa, lai kaut kad vēlāk palasītos tālāk. Kinozinātnieces Valentīnas Freimanes (1922—2018) atmiņu grāmatas Ardievu, Atlantīda! turpinājums Antigones likums tieši tāpat lasāms aumaļām, apsolot sev vēl tikai vienu lappusi un attopoties pēc pārdesmit kādas jaunas nodaļas sākumā. Jo grāmatā patiešām saglabājusies Valentīnas Freimanes «pasaku stāstītājas», kā viņa pati sevi dēvē, intonācija — nesteidzīga un aizvien lielāku intrigu sološa.
Pilnīga personības klātbūtnes sajūta ir grāmatas «teksta montāžas» (kā pieticīgi ierakstīts grāmatas pasē) veicējas Jolantas Treiles lielākais nopelns. Patiesībā nopelnu un padarītā ir nesalīdzināmi vairāk. Jolanta bijusi Freimanes stāstu uzklausītāja, sarunu biedrene un tātad arī atmiņas rosinātāja divu gadu garumā. Var tikai iztēloties viņas šoku un bezpalīdzību, kad divas dienas pirms savas 96. dzimšanas dienas Valentīna Freimane devās mūžībā. Milzīgs ierunātu atmiņu apjoms, kas atšifrējams, un atbildība — gan Valentīnas, gan viņas tuvinieku, gan nepacietīgi turpinājumu gaidošo lasītāju priekšā.
