Mūziķa Jāņa Šipkēvica jaunais albums Lielās cerības šķetina desmit gadus vecus notikumus
Reti kurš mūziķis ir kā radoši nospriegota un ilgskanīga stīga. Reti kuram piemīt spēja sevi disciplinēt 24 stundas diennaktī, visu laiku metot jaunus izaicinājumus, lai pārsteigtu gan klausītāju, gan, kas nav mazsvarīgi, arī sevi. Tāpat kā viļņi okeānā, kas ceļas un veļas arvien augstāk un tad atkal triecas uz leju, mūsu dabiskais stāvoklis ir uz kādu brīdi fokusēties, saņemties un tad atkal nedaudz atslābināties.
Diemžēl bieži vien «nospriegoto stīgu» gadījumi mūzikas vēsturē beidzas ar izdegšanu, tāpēc ir veselīgi saglabāt saprātīgu līdzsvaru, laiku pa laikam pasaudzējot sevi.
Grūti pateikt, vai mūziķis un dziesmu rakstnieks Jānis Šipkēvics šobrīd ir aktīvā radošā fāzē vai saudzējošajā režīmā, taču no malas rodas iespaids, ka Jānis ir nemitīgi ar kaut ko nodarbināts. Daudziem bija pārsteigums, kad pirms gada viņš ar ģimeni — sievu Zani un abu bērniem Kristapu un Jūnu — pārcēlās uz Zviedriju, lai Stokholmas Karaliskajā mūzikas akadēmijā pievērstos mūzikas producēšanas, skaņu inženierijas studijām. Tāpēc nule kā izdotā jaunā soloalbuma Lielās cerības iznākšana, arī prezentācijas koncerti Rīgā, liek uzdot vienu jautājumu — pa kuru laiku to visu var paspēt?
