Uguns un nakts Latvijas Nacionālajā teātrī
Žurnāla Ir kritiķes nosauc savus šīs sezonas spilgtākos iespaidus. Varbūt kādu no izrādēm ir vērts rudenī noskatīties?
Edīte Tišheizere
Interesanta sezona ar spēcīgiem iestudējumiem, taču bez ārkārtēja centra. Diemžēl neesmu redzējusi Portreti. Vilki un avis un Mēnesis uz laukiem Liepājā, kas šo ainavu varētu mainīt. Te minu izrādes vai parādības, kas visvairāk aizķēra un lika prātot par kopsakarībām.
Raiņa gadā ļoti nozīmīgs likās Viestura Kairiša Uguns un nakts iestudējums Nacionālajā teātrī, arī tāpēc, ka vienīgais mēģinājums uzvest lugu, «kā stāv», un atklāt varoņu attiecības jaunos laikos. Rezultāts iespaidīgs un biedējošs: nīstamais pretinieks, aklais Melnais (Arturs Krūzkops) ir varoņa spoguļattēls; Kangars (Gundars Grasbergs), iekšējais ienaidnieks, smalki visu redz un veikli manipulē; Spīdola (Guna Zariņa), māksla, inteliģence - vai nu eksistē varonim nesasniedzamos augstumos, vai, izšķīrusies kalpot, salūst.
