Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 6
***
Es smalstu atmiņas un smalstu, un smalstu,
daļu vairs nesasmalstīt, izlijusi bole
vārdadienā, izlijis briljantzaļais šķīdums slimojot.
Bet ir miljons brīžu, kas zalgo un zalgo,
piemēram, kā tēvs pārgriež plaukstu,
pluinot līdakas, un viņa 5,4% stipruma asinis
sūcas tumšā bluķī, — un es bolos un bolos,
bet mamma mīdās pie ledusskapja
kā autoostā pie emaljētas kartes,
nespējot atrast salami sārto punktu ar uzrakstu
TU ESI ŠEIT; un kā vecmamma lillā kladē ber
deserta recepti, rokraksta rūsganie burti
velk 100 g cukura un lipekli uz nākotnes pūzni.
Šī pagātne, sasūkusies ovālajā smadzeņu bluķī,
ir iztēlota. Bet iztēle šodien labi copē, —
izvelku, nosveru, nobučoju, sviežu atpakaļ.
Tēva vārdā ir burts «r», jo pievilinot drosmi;