Ilzes Ķuzules-Skrastiņas atveidotā filmas galvenā varone ir iesprostota dažādās smacējošās attiecībās. Publicitātes foto
Unas Celmas filma Zilās asinis — par lomu spēlēm visapkārt
Zilas asinis ir gan labdzimtības, gan skābekļa trūkuma apzīmējums. Un, kā rāda režisores Unas Celmas jaunākā filma, tas viens otru neizslēdz. Tas ir, metaforiski runājot, protams. Filmas galvenā varone Diāna (Ilzes Ķuzules-Skrastiņas atveidojumā) ir iesprostota dažādās smacējošās attiecībās: lai nodrošinātos pret dzīvesbiedra Igora (Egons Dombrovskis) atkarības iespaidā veiktajām zādzībām, ir jāaizslēdz durvis un jādzīvo bez elektrības. Savukārt attiecībās ar vecākiem ir svarīgi, lai viss izskatās smuki. Par to, kā ir īstenībā, — viena alga.
Zilās asinis ir stāsts gan par būšanu ieslēgtiem vardarbīgās attiecībās, gan par ģimenes traumu nodošanu paaudžu paaudzēs. Varoņu laulības atainotas kā tādi moku kambari, kur kāda neredzama spēka pakļautībā eksistē nelaimīgi ļaudis. Šī tradīcija kā pūrs, kā Pandoras lāde vai, kā filmā, maza cepumu kārbiņa, pilna ar dzīviem tārpiem (ko Ķuzules-Skrastiņas varone reti drosmīgā atriebībā sagādā savam vīram), tiek nodota tālāk, katrai nākamajai paaudzei apgrūtinot iespēju no šī apburtā loka izrauties.
