
Kārlis Vērdiņš. Gatavā dzeja. Neputns. 2020.
Konceptuālajā mākslā «process ir mehānisks, un tajā nevajag iejaukties»1 — tā atzinis mākslas teorētiķis Sols Levits. Konceptuālisma manieri var atklāt izdevniecībā Neputns publicētajā Kārļa Vērdiņa grāmatā Gatavā dzeja. Kriša Salmaņa veidotais vizuālais noformējums žilbina. Nosaukums «iecirsts», nedaudz «iegrimis» baltajos vākos, kas ir savienojami un aizverami, atgādinot maku vai ēdiena iepakojumu. Grāmatas vāki mudina lasītāju «ierasties» tekstā kā mākslas izstādē — dzejoļi ir ne tikai izlasāmi, tie zināmā mērā ir arī vizuāla, grafiska zīme.
Grāmatas nosaukums ir pašreflektīvs, tajā šķietami naivi akcentēts īpašs darba statuss, vienlaikus tas atgādina pirmās latviešu grāmatas, kuru vākus nerotāja tēlaini nosaukumi, tikai žanriski tehnisks nosaukums. Apzīmējums «gatavā», iespējams, ironizē par tekstu, kas ir vai nu derīgs izmantošanai, pilnīgi izstrādāts, vai pastiprina nozīmi «īsts» nojēgumam «dzeja», vai arī ieskicē nozīmi «beigts». Nosaukums kļūst par spēles ievadelementu turpmākajam dzejrades attēlojumam. Šāda spēles izpausme līdztekus komiskai iedarbībai raisa arī tukšuma sajūtu.