Anneles Slišānes stāstu krājums Tuoraga stuosti — talantīgas rakstnieces debija
Kas ir «tuorags»? To grāmatas anotācijā izskaidro vēl viena dzimusi latgaliete, rakstniece Laima Kota. Tuorags ir tas pats sipisnīks, boltpīns, kupušnīks. Biezpiens. Tagad, kad no jauna nācis modē ļauties meditatīvajai nodarbei un pašam siet savu Jāņu sieru, daudzi no mums būs izmēģinājuši arī biezpiena karsēšanu: tie ir rūgušpiena kunkuļi, kas paliek pāri, kad sūkalas nolietas. Pēc līdzīgas receptes top arī cilvēka atmiņas, un reizēm tīrais brīnums — kas sagājis biezpiena graudos, un kas aiztecējis kā mazsvarīgs.
Deķi un valoda
Iedziļināšanās matērijā Tuoraga stuostu gadījumā ir būtiska, jo pirms Anneles Slišānes kļūšanas par rakstnieci, debitējot ar šo krājumu, viņa sevi bija pierādījusi kā tekstilmāksliniece. Viens no Latvijas valsts simtgades lielajiem projektiem, kas apceļoja Latviju, bija Anneles izstāde 100 deči Latvijai. Deķi bija austi no neparastiem materiāliem — pelašķiem, flomāsteriem, plastmasas maisiņiem, riepu kamerām — katram līdzās arī stāsts. Tā kā lielāku ievērību izpelnījās projekta taustāmais rezultāts, ne katrs zina, ka saskaņā ar sākotnējo ideju tieši deķiem projektā bija jākļūst par «sūkalām» — finansējums no valsts simtgades programmas tika prasīts valsts aizsargātai vērtībai — latgaliešu rakstu valodas popularizēšanai.
