Kaspars Strods: «Man bieži ir prasīts: kāpēc par to raksti, vai pats esi ebrejs? Tad saku: diemžēl ne, bet es tiešām gribētu būt. «Īstie latvieši» — tas ir tāds mitoloģisks formulējums.» Foto — Māris Justs
Latgales vēsturnieks Kaspars Strods holokausta 80. gadadienā izdod grāmatu par dzimtās pilsētas ebreju kopienu. «Tur tika nošauti draugi, darba kolēģi, skolasbiedri. Klikt! Un 57% iedzīvotāju pēc kara vairs nav»
Uzaugot Varakļānos, pilsētiņā ar nepilniem 2000 iedzīvotājiem, Kaspars Strods (33) bija pieradis, ka gaišo divstāvu ēku Skolas ielā tautā joprojām sauc par sinagogu. «Manā bērnībā tur strādāja kurpnieks, bija apģērbu veikals. Cilvēki bieži sacīja nevis «aiziesim uz veikalu», bet «aiziesim uz sinagogu»,» viņš atceras.
Savukārt pārtikas preču veikalā, divstāvu mūra mājā tieši pretī katoļu baznīcai, savulaik bijis viens no Varakļānu ebreju veikaliem. «Vecmamma teica: aiziesim uz žida veikalu! Vecvecāku atmiņu stāstos bieži tika pieminēti ebreji. Vectēvs stāstīja, ka ebreju veikalnieks piedāvājis ar pēcmaksu paņemt riteni, ko viņš, būdams no nabadzīgas zemnieku ģimenes, nevarēja atļauties nopirkt.»
