Reinis Liepiņš
Ir jomas, ko pandēmija skar drusku mazāk. Literatūrzinātnieki rokas dziļāk jau savāktajā bagātībā, lēnāk un smagāk, bet turpinās būvniecība, joprojām top kino
Arhitekts Reinis Liepiņš
Reinis Liepiņš vada biroju Sudraba arhitektūra, kura veikums ir arī kultūras telpa Hanzas Perons. Tā Latvijas balvām nule pievienojusies arī izvirzīšana prestižajai Mīsa van der Roes jeb Eiropas Savienības laikmetīgās arhitektūras balvai. «Parasti vēsturiskā mantojuma ēkām saglabā ārpusi, gandrīz pilnīgi pārveidojot iekšpusi. Mēs gājām pretējo ceļu. Radās ārējais stikla «rāmis»: ienāc iekšā, un ēka sagaida kā namamāte.»
Latvijā ir augsts arhitektūras potenciāls, saka Reinis, vidi nozīmīgi veido jaunie, nelielie arhitektūras biroji, to idejas parādās arī starptautiskajā apritē. Diemžēl jaunie nepiedalās Latvijas vides veidošanā atbilstoši savam talantam. Kaut vai tāpēc, ka valsts un pašvaldību iepirkumos svarīgākais kvalitātes kritērijs ir apgrozījuma lielums. «Tad jau izrādes režisors arī būtu jāizvēlas pēc pagājušā gadā saņemtās algas lieluma!» Bremzē arī birokrātija. «Konstantīns Pēkšēns sava 68 gadus ilgā mūža laikā ir uzbūvējis 250 ēku, Eižens Laube — ap 200. Mūsdienu Latvijas arhitektiem līdz tādai produktivitātei nenonākt, jo reizēm lielāko daļu laika aizņem papīru rakstīšana.»
