Grāmata Valstsvīrs — pārejas laika Latvijas prezidenta de facto portretējums
Apjoma un svara ziņā Ilzes Būmanes un Kārinas Pētersones grāmata par Anatoliju Gorbunovu Valstsvīrs daudz neatpaliek no vēl iespaidīgāka, pirms pāris gadiem Latvijas Vēstneša apgādā iznākušā Egila Levita folianta Valstsgriba. Pārnestā nozīmē — divi «ķieģeļi», ko pašreizējais Valsts prezidents un pārejas laika Latvijas prezidents de facto likuši atjaunotā valstiskuma pamatos.
Cīņā par Latvijas neatkarības atgūšanu pagājušā gadsimta nogalē svarīgs bija gan Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Latvijas Tautas frontes (LTF) juridiskā padomnieka Levita kaldinātais valsts atjaunošanas plāns un idejas, ko piepildīja LTF, gan toreizējā Latvijas PSR Augstākās Padomes, bet vēlāk jau Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova personība. Tās pārtapšanai no pēckara okupācijas apstākļos auguša Latgales puišeļa par brīvību atgūstošas un atguvušas Latvijas valstsvīru, krietnu Mārupes latvieti, autores sekojušas ar sajūsmu. Jāpiekrīt arī Jānim Peteram, ka pārejas laikā, kad aiz katra stūra glūnēja nāve un valsti vadīt bija daudz grūtāk nekā tagad, Gorbunovs to paveica godam.
