Džuljetas lomā Diāna Krista Stafecka un Romeo — Sandis Runge. Foto – Mārtiņš Vilkārsis.
Valmieras teātra izrāde Romeo un Džuljeta — stāsts par vientuļiem bērniem
Par spīti popularitātei, Viljama Šekspīra luga Romeo un Džuljeta teātrim ir ciets rieksts. Stāsts par divu jauniešu nelaimīgo mīlestību ir skumjš, taču nav traģisks, jo traģēdijas jau neraksta par skumjo, bet gan par neizbēgamo. Kā 20. gadsimta vidū smējās franču dramaturgs Žans Anujs: kas tā par traģēdiju, ja visu varētu atrisināt un, Džuljeta pamostos piecas minūtes agrāk? Tur vajag padomāt.
Režisore Inese Mičule Valmieras teātra iestudējumā atspērusies no divām idejām. Pirmā — katrai paaudzei ir vajadzīga sava Džuljeta un Romeo. Kārta pienākusi aktieriem Diānai Kristai Stafeckai un Sandim Rungem, un tas ir interesants piedāvājums. Gan viens, gan otrs Spēlmaņu naktī pirms gada atzīti par gada jaunajiem skatuves māksliniekiem — Runge par Verhovenska lomu Elmāra Seņkova Nelabajos. Pēc Dostojevska, bet Stafecka par Lavīnijas atveidojumu Mičules iestudētajā Jūdžina O’Nīla lugā Sēras piestāv Elektrai. Runa šeit nav tikai par abu aktieru tehnisko meistarību, bet arī par spēju iegremdēties raksturos ar, teiksim, dēmonisku piegaršu.
