Jaunās censones Īvas Heringtones lomā Madara Reijere. Foto — Mārcis Baltskars
Nacionālā teātra izrāde Viss par Ievu — sievietes teātra pasaulē
Kino ir apsēsts ar sevi. Līdzīgi kā sevī iemīlējies Narciss nespēja novērst skatu no paša atspulga, neskaitāmas filmas spoguļojas cita citā un iztēlojas redzam dievību. Teātra mākslinieki ir pieticīgāki. Viņu māksla liek saprast, ka viss ir zudīgs, un mirklis teātrī patiesi ir mūžības vērts. Tāpēc teātra pasaule bieži vien ir plēsoniska un līdz galējai robežai sakāpināta.
Šīs atšķirības nāk prātā, jo Nacionālajā teātrī ir tapusi izrāde pēc slavenas filmas motīviem. Kinokritiķe Dita Rietuma nesen kādā rakstā uzdeva jautājumu: kāpēc Latvijas teātri tik intensīvi iestudē filmu materiālus? (Dailes teātrī nesen pirmizrādi piedzīvoja Vēl pa vienam, bet Valmierā — Telma un Luīze.) Un no teātra pozīcijām atbildot, jāsaka — visbiežāk tas ir ideju trūkums. Lai gan uzreiz sevi jāapsauc, jo par režisores Ināras Sluckas Viss par Ievu tā gluži teikt nevar.
