Nacistiskās Vācijas izveidotās Štuthofas koncentrācijas nometnes krematorija. Bijušo nāves nometņu vietas mūsdienās kļuvušas par tūrisma galamērķiem. 2020. gada vasara. Foto — LETA/AFP
Tumšais tūrisms demonstrē vienīgi narcisma kultūras nostiprināšanos
Iedomāsimies, ka visi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi pasaulē ir atcelti, ir karstākais ceļojumu laiks un arī Latvijā atkal ierodas tūkstošiem tūristu. Vieni vēlas apskatīt skaistākās ainavas, citi nolēmuši doties uz Aglonu vai iziet Svētā Jēkaba ceļa (Camino de Santiago) Latvijas posmu, vēl citiem prātā ir izklaides Vecrīgā. Taču viņu vidū ir arī tādi, kurus interesē nevis skaisti skati un dievnami, bet, piemēram, holokausta vietas, Stūra mājas pagrabi… Vietas, kuru, ja tā var teikt, centrālais apskates objekts ir nāve tās visnežēlīgākajos veidolos.
Kas mudina tūristus tās apmeklēt — zinātkāre, vēlēšanās godināt upurus, vajadzība gūt spēcīgus emocionālos pārdzīvojumus? Bet varbūt pastāv vēl kas vairāk?
