Foto — AFP/Scanpix.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2
Dienasgrāmata
24/02/
Neļauties panikai, elpot, elpot: es sev saku un pārsitu olu pret bļodas malu, saturs ielīst bļodā, pievienoju sāli un cukuru (sieva saka, mēs lietojam pārāk daudz cukura, un, tiešām, es pamanīju, ka jānopērk cukurs, varbūt tiešām, jo Senajā Romā nebija tāda produkta kā cukurs, parasti medus, viss ar medu, viss ar medu un likvamenu — bija savāda garša, un varbūt garšoja labi, vai viņiem tas medus nepiegriezās?), sakuļu olu ar sāli un cukuru, pieberu nedaudz miltu un jūtu, ka trīc rokas. Miltus sajaucu ar olu, pieleju pienu — kārtīgi izmaisu, jāpagaida.
Gaidīt — tas nozīmē domāt. Negribu domāt. Jāsavāc drēbes, jāsakārto nepieciešamās lietas, lai nestieptu uz muguras lieku. Šonakt nespēju gulēt — paveicu darbu kalnu, daudz uzrakstīju, saplānoju, sarēķināju. Nolikos gulēt pēc horilkas devas ar skābētu gurķi. Pēc dažām stundām atnāca sieva un teica — viss sācies.
