Kur mirst Latvijas zinātne?

  • Anna Stikāne, Raimonda Soloha, Rasma Pīpiķe, Laila Silamiķele, Liene Spruženiece
  • 20.03.2024
Foto - Gints Klāsons

Foto - Gints Klāsons

“Latvijas pārticība un attīstība balstās tajā, cik zinoši un spējīgi ir mūsu iedzīvotāji,” - to mums regulāri atgādina ekonomisti, aicinot īstenot pāreju uz ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību.[1] Zinātne un laba izglītība ir pamats sociālekonomiskajai attīstībai. Tāpēc mūs satrauc samilzušās problēmas Latvijas zinātniskajā un akadēmiskajā vidē, kur jau gadiem ir nepietiekama zinātnieku ataudze. Tā 2019. gadā 40% no visiem Latvijas zinātņu doktoriem bija vecāki par 65 gadiem.[2] Šo problēmu nesen ilustrēja arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēku diskusija par to, ka Latvijā neveidojas jauno zinātnieku paaudze, kas virza tādus Latvijas kultūrai unikālus un svarīgus pētniecības virzienus kā, piemēram, latviešu valoda un fonētika.[3]

Jaunākajā žurnālā