VDK aģents
- Personība
- 28.02.2024.
- Agnese Meiere
Skatuves un dzīves puzlē
- Vēsture
- 18.03.2020.
- Pauls Raudseps
Lielais tautas balsojums
- Personība
- 28.02.2024.
- Agnese Meiere
Skatuves un dzīves puzlē
Jaunajā seriālā Padomju džinsi VDK aģentu spēlējošais Nacionālā teātra aktieris Igors Šelegovskis (31) stāsta, kā teātris, draudzība un paša spēks palīdz izkārpīties no dvēseliskiem pārdzīvojumiem
- Aktuāli
- 13.08.2020.
"Ir" žurnālistes nominētas žurnālistikas Izcilības balvai
Žurnāla Ir žurnālistes Indra Sprance un Māra Miķelsone nominētas Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) ikgadējai Izcilības balvai.
- Vēsture
- 18.03.2020.
- Pauls Raudseps
Lielais tautas balsojums
Pirms 30 gadiem 1990. gada 18. martā notika svarīgākās vēlēšanas Latvijas vēsturē. Ir turpina rakstu sēriju Ceļš uz 4. maiju — par izšķirošajām nedēļām, kas noveda līdz neatkarības deklarācijai
- Aktuāli
- 30.01.2020.
VIDEO: Kā Atmodas līderu vārdi nonāca čekas maisos?
Sešu Atmodas procesā nozīmīgu cilvēku vārdi atrodami Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkā. Viņi, protams, nav vienīgie no cilvēkiem, kuri ir līdzdarbojušies, lai Latvija kļūtu brīva no PSRS, un atrodami čekas maisos. Taču šo cilvēku veikums bija svarīgs Atmodā.
- Intervija
- 14.01.2020.
- Māra Miķelsone
Deva tev iespēju, bet par to bija jānes slogs
Kad toreizējais Latvijas ārlietu ministrs Georgs Andrejevs (87) 1994.gada 28.maijā laikraksta Diena speciālizdevumā publicēja savu atklāto vēstuli “maniem vēlētājiem, draugiem un 5.Saeimas deputātiem”, diezin vai viņš domāja, ka uz ilgiem gadiem paliks vienīgais, kurš atklāti izstāstījis par savu saskarsmi ar Valsts drošības komiteju (VDK). Viņa atzīšanās bija gara un pamatīga, sākot no bērnības un studiju laikiem, beidzot ar ārsta anesteziologa darbu tolaik jaunajā medicīnas nozarē un ceļu līdz politikai, darbu LPSR Augstākajā Padomē (AP), kur Andrejevs 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, bet 1992.gadā kļuva par ārlietu ministru Ivara Godmaņa valdībā.
- Aktuāli
- 27.12.2019.
VIDEO: Kā viņu vārdi iekļuva VDK aģentu kartotēkā?
VDK slepeno aģentu loks bija plašs — no vienkāršiem strādniekiem līdz zinātniekiem. Īpaši čeku interesēja pretpadomju noskaņojums, tāpēc tā atrada veidus, kā pakļaut cilvēkus, izmantojot viņu vājības, karjeras alkas vai noslēpumus.
- Intervija
- 23.12.2019.
- Māra Miķelsone
Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku
- Intervija
- 12.12.2019.
Mums nebija iekšējas vainas sajūtas
- Intervija
- 29.11.2019.
Gāju kā traktors uz priekšu
- Intervija
- 22.11.2019.
Nebija nekādas atvadu tikšanās, nekā
- Infografika
- 23.12.2019.
Infografika: Kā pārņēma VDK aģentu kartotēkas?
VDK aģentu kartotēkas Latvijas valsts iestādes pirmo reizi inventarizēja tikai 1993. gada vidū — divus gadus pēc tam, kad parlaments bija pasludinājis VDK par noziedzīgu organizāciju, kuras darbība jāizbeidz. Kādas īsti bija «čekas maisu» gaitas pēc neatkarības atjaunošanas?
- Intervija
- 23.12.2019.
- Māra Miķelsone
Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku
Tā bija atšķirīga tikšanās no citām šajā interviju sērijā. Bijušais Augstākās Padomes deputāts, kurš 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, Visvaldis Mucenieks (81) likās pat priecīgi pārsteigts, ka beidzot ir sazvanīts un varēs plašākam lokam izstāstīt savu stāstu par Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā atrasto kartīti ar viņa vārdu. Uz tikšanos redakcijā viņš ierodas sagatavojies - rokā mapīte ar papīriem.
- Intervija
- 12.12.2019.
Mums nebija iekšējas vainas sajūtas
Ar zaļo kustību lielai daļai sabiedrības saistās Arvīda Ulmes (72) vārds. Viņš 1987. gadā kļuva par ilggadēju Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidentu, ir tā virsaitis. Atmodas pirmajos gados ar viņa vārdu tautās nestas lielākās VAK akcijas. Sabiedriski aktīvs Ulme bijis visu laiku, gan padomju gados vadīdams LPSR Radošās jaunatnes klubu, gan iesaistoties Pieminekļu aizsardzības talku centra dibināšanā, kas galu galā pārtapa par VAK. 1990. gadā Ulmi ievēlēja LPSR Augstākajā Padomē, un 1990.gada 4.maijā viņš nobalsoja par Neatkarības deklarāciju.
- Viedoklis
- 09.12.2019.
Par saskarsmi ar čeku - mēs nezinām, kā uzvedīsimies kritiskos brīžos
Jau 70. gadu sākumā Latvijā aizvien vairāk sāka attīstīties folkloras kustība – dibinājās dažādi folkloras ansambļi. Tautu mūzika mani vienmēr ir interesējusi.
- Intervija
- 29.11.2019.
Gāju kā traktors uz priekšu
Bijušais politieslodzītais, nozīmīgs pretošanās kustības dalībnieks, kurš gadu desmitiem ir pretojies PSRS okupācijai - tāds lielai daļai sabiedrības ir zināms Ints Cālītis (88). Viņš ir viens no Neformālās tautas frontes dibinātājiem 1988. gadā, bijis Latvijas Tautas frontes vadībā un ievēlēts Latvijas PSR Augstākajā Padomē. 1990. gada 4. maijā balsojis par Neatkarības deklarāciju.
- Intervija
- 22.11.2019.
Nebija nekādas atvadu tikšanās, nekā
Pazīstamā ābeču kolekcionāra un Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputāta, kurš 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību, Jura Cibuļa (68) vārda ieraudzīšana Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā apliecina čekas interesi par visa veida kolekcionāriem. Šie cilvēki biežāk nekā citi meklēja kontaktus ar ārzemēs dzīvojošajiem domubiedriem. Un latgalietim Cibuļam aizraušanos bija gana - ne tikai ābeču kolekcionēšana, viņa kaislība kopš bērnības bija arī svešvalodu apguve. Cibuļa krājumā ir vairāk nekā 10 000 ābeču eksemplāru no 221 valsts 1153 valodās. Šī kolekcija vairāk nekā 200 reižu ir izstādīta gan Latvijā, gan ārzemēs.
