Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku

Visvaldis Mucenieks. Foto: Māra Miķelsone

Visvaldis Mucenieks. Foto: Māra Miķelsone.

Tā bija atšķirīga tikšanās no citām šajā interviju sērijā. Bijušais Augstākās Padomes deputāts, kurš 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, Visvaldis Mucenieks (81) likās pat priecīgi pārsteigts, ka beidzot ir sazvanīts un varēs plašākam lokam izstāstīt savu stāstu par Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā atrasto kartīti ar viņa vārdu. Uz tikšanos redakcijā viņš ierodas sagatavojies - rokā mapīte ar papīriem.

Visvalža Mucenieka vārds, iespējams, nav tik labi zināms plašākai sabiedrībai. Rīgas Politehniskā institūta rūpniecības uzņēmumu un iekārtu elektrifikācijas specialitāti pabeigušais Mucenieks padomju gados pastrādājis gan par inženieri un projektu grupas vadītāju, gan bijis Jūrmalas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) brigadieris elektriķis. Sākoties Atmodai, Mucenieks iesaistījās Latvijas Nacionālajā Neatkarības kustībā (LNNK) - 1988.gada jūnijā viņš bija viens no 14 cilvēkiem, kurš līdzās Eduardam Berklavam, Einaram Repšem un Jurim Dobelim veidoja organizācijas pirmo padomi. 1990.gadā Mucenieks kandidēja un tika ievēlēts LPSR Augstākajā Padomē (AP) un 4.maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju. Uz 5. un 6.Saeimu viņš kandidējis no Vienības partijas, bet nav ievēlēts.

Jaunākajā žurnālā