VDK
- Viedoklis
- 17.10.2024.
"Stūra mājā" nepieņemama izstāde
- Intervija
- 21.02.2024.
Dzīvība vienmēr atgriežas
- Vēsture
- 26.04.2023.
Nepabeigtais saraksts
- Viedoklis
- 26.10.2020.
Stūra mājai vēl ir, ko teikt
- Aktuāli
- 30.01.2020.
- Pauls Raudseps
Podkāsts nr.15: Atmoda un VDK; specvienības ieņem banku; Rīgas Satiksme - Latvijas Nokia?
- Viedoklis
- 17.10.2024.
"Stūra mājā" nepieņemama izstāde
Stūra māja ir mēma lieciniece Latvijas baigai okupācijas vēsturei. Tā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis – vēsturiska notikuma vieta. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde raksturo Stūru māju šādi: "Ēka ir unikāls objekts, kurā saglabājies plašs liecību klāsts par notikumiem, kas saistās ar PSRS okupācijas politiskajām represijām un izdarītiem noziegumiem pret cilvēci. Latvijas tautas apziņā šī vieta un apzīmējums Stūra māja saistās ar cilvēku ieslodzīšanu, mocīšanu, nogalināšanu un morālu pazemošanu. Ēkā ieslodzīto un arī nogalināto cilvēku traģiskie likteņstāsti izraisa spēcīgu cilvēcisku līdzpārdzīvojumu. Latvijā nav otra šāda veida objekta, kas jau pašreizējā veidolā var kalpot kā vēstījums nākamajām paaudzēm un brīdinājums, lai šādi noziegumi neatkārtotos." Latvijas Okupācijas muzeja biedrībai ir dots gods un pienākums kopš 2014. ga
- Viedoklis
- 26.10.2020.
Stūra mājai vēl ir, ko teikt
Stūra māja pati izteikusi protestu pret tās pārdošanu. Kamēr īpašnieks – Latvijas valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi gatavo trešo atklāto izsoli par vēl zemāku sākumcenu un īrnieks, Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, apgalvo, ka "ir līdz sīkumiem izpētītas gan pašas telpas un izpētīti čekas 1940./1941. gada upuru likteņi", tikmēr pati ēka ar uzviju pierāda, ka tai vēl ir, ko teikt.
- Aktuāli
- 30.01.2020.
- Pauls Raudseps
Podkāsts nr.15: Atmoda un VDK; specvienības ieņem banku; Rīgas Satiksme - Latvijas Nokia?
Slēpto draudu sajūta caurvij šā raidījuma galvenās tēmas.
- Aktuāli
- 30.01.2020.
VIDEO: Kā Atmodas līderu vārdi nonāca čekas maisos?
Sešu Atmodas procesā nozīmīgu cilvēku vārdi atrodami Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkā. Viņi, protams, nav vienīgie no cilvēkiem, kuri ir līdzdarbojušies, lai Latvija kļūtu brīva no PSRS, un atrodami čekas maisos. Taču šo cilvēku veikums bija svarīgs Atmodā.
- Intervija
- 23.12.2019.
- Māra Miķelsone
Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku
- Intervija
- 12.12.2019.
Mums nebija iekšējas vainas sajūtas
- Intervija
- 14.01.2020.
- Māra Miķelsone
Deva tev iespēju, bet par to bija jānes slogs
Kad toreizējais Latvijas ārlietu ministrs Georgs Andrejevs (87) 1994.gada 28.maijā laikraksta Diena speciālizdevumā publicēja savu atklāto vēstuli “maniem vēlētājiem, draugiem un 5.Saeimas deputātiem”, diezin vai viņš domāja, ka uz ilgiem gadiem paliks vienīgais, kurš atklāti izstāstījis par savu saskarsmi ar Valsts drošības komiteju (VDK). Viņa atzīšanās bija gara un pamatīga, sākot no bērnības un studiju laikiem, beidzot ar ārsta anesteziologa darbu tolaik jaunajā medicīnas nozarē un ceļu līdz politikai, darbu LPSR Augstākajā Padomē (AP), kur Andrejevs 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, bet 1992.gadā kļuva par ārlietu ministru Ivara Godmaņa valdībā.
- Aktuāli
- 27.12.2019.
VIDEO: Kā viņu vārdi iekļuva VDK aģentu kartotēkā?
VDK slepeno aģentu loks bija plašs — no vienkāršiem strādniekiem līdz zinātniekiem. Īpaši čeku interesēja pretpadomju noskaņojums, tāpēc tā atrada veidus, kā pakļaut cilvēkus, izmantojot viņu vājības, karjeras alkas vai noslēpumus.
- Infografika
- 23.12.2019.
Infografika: Kā pārņēma VDK aģentu kartotēkas?
VDK aģentu kartotēkas Latvijas valsts iestādes pirmo reizi inventarizēja tikai 1993. gada vidū — divus gadus pēc tam, kad parlaments bija pasludinājis VDK par noziedzīgu organizāciju, kuras darbība jāizbeidz. Kādas īsti bija «čekas maisu» gaitas pēc neatkarības atjaunošanas?
- Intervija
- 23.12.2019.
- Māra Miķelsone
Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku
Tā bija atšķirīga tikšanās no citām šajā interviju sērijā. Bijušais Augstākās Padomes deputāts, kurš 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, Visvaldis Mucenieks (81) likās pat priecīgi pārsteigts, ka beidzot ir sazvanīts un varēs plašākam lokam izstāstīt savu stāstu par Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā atrasto kartīti ar viņa vārdu. Uz tikšanos redakcijā viņš ierodas sagatavojies - rokā mapīte ar papīriem.
- Intervija
- 12.12.2019.
Mums nebija iekšējas vainas sajūtas
Ar zaļo kustību lielai daļai sabiedrības saistās Arvīda Ulmes (72) vārds. Viņš 1987. gadā kļuva par ilggadēju Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidentu, ir tā virsaitis. Atmodas pirmajos gados ar viņa vārdu tautās nestas lielākās VAK akcijas. Sabiedriski aktīvs Ulme bijis visu laiku, gan padomju gados vadīdams LPSR Radošās jaunatnes klubu, gan iesaistoties Pieminekļu aizsardzības talku centra dibināšanā, kas galu galā pārtapa par VAK. 1990. gadā Ulmi ievēlēja LPSR Augstākajā Padomē, un 1990.gada 4.maijā viņš nobalsoja par Neatkarības deklarāciju.
- Viedoklis
- 09.12.2019.
Par saskarsmi ar čeku - mēs nezinām, kā uzvedīsimies kritiskos brīžos
Jau 70. gadu sākumā Latvijā aizvien vairāk sāka attīstīties folkloras kustība – dibinājās dažādi folkloras ansambļi. Tautu mūzika mani vienmēr ir interesējusi.
