Foto - Zane Bitere, LETA.
Saskaņā ar pērn pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem jākārto latviešu valodas pārbaudes. Tas palielinājis arī to cilvēku loku, kuri nolēmuši apgūt latviešu valodu vai pilnveidot jau esošās zināšanas. Latviešu valodu aktīvi apgūst arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri dzīvo Latvijā. Lai gan ir uzskats, ka svešvalodas vislabāk apgūt tieši bērnībā, ar pārdomātām un atbilstošām metodēm valodas var mācīties jebkurā vecumā. Galvenais ir patiesa vēlme iemācīties valodu, nevis apmeklēt nodarbības tikai “ķeksīša pēc”.
Ar regulārām nodarbībām latviešu valodu var apgūt jebkurā vecumā
Latviešu valoda nebūt nav vienkārša valoda – ir garumzīmes, mīkstinājuma zīmes, darbības vārdu locīšana un citi aspekti, kas nav sastopami citās valodās, tāpēc latviešu valodas apguve no nulles var būt gana izaicinoša, tomēr iespējama, turklāt jebkurā vecumā. Tas, ka svešvalodu vislabāk apgūt tieši bērnībā, zināmā mērā ir mīts – esmu strādājusi gan ar jauniešiem, gan senioriem, ar cilvēkiem, kuri atbraukuši no Ukrainas, no Krievijas, un secinājums ir viens – ar regulārām nodarbībām, piemēram, divas reizes nedēļā, jau gada laikā valodu var apgūt tādā līmenī, lai sarunātos, izteiktos, saprastu citus un iekļautos sabiedrībā. Izaicinošākais ir rakstīšanas prasmes, bet arī tas nav neiespējami – arī vecumā virs 70 gadiem divu mēnešu laikā rakstīšanas prasmes var uzlabot par 34%. Atšķirība starp jauniešiem un vecākiem cilvēkiem ir tikai tāda, ka jaunieši mazāk baidās kļūdīties un vieglāk pieņem lēmumu par jaunas valodas mācīšanos.
