Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem. Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.
Vairāku Latvijas skolu pieredze, mācot pamatskolas bērniem programmēšanu, pierāda - bērni ne tikai spēj to mācīties, viņus tas ļoti interesē. Kamēr skolēni un viņu skolotāji ir gatavi sekot Igaunijas izglītības Tīģerlēcienam, izglītības sistēmas veidotāji rāpo tālu šā procesa aizmugurē
Skype jau 10 gadus ir globālās saziņas «grāvējs» un valsts lepnuma cēlājs
Igaunijas lēmums jau no 1.klases bērniem mācīt programmēšanas pamatus ir kāri uzķerts pasaules medijos, bet paši igauņi par to ir pārsteigti - mēs tikai turpinām tehnoloģisko Tīģerlēcienu
Jaunais skolas gads tikko sācies ar ziņu salūtu, kas rosina pārdomas. Turpinot «nasing spešel» jeb publiskās runas katastrofu tradīciju un iekrāsojot to agresīvos toņos, Valsts prezidents pirmajā skolas dienā piesolījis pa galvu žurnālistiem, kuri bija ieradušies iemūžināt viņa dēlēna mācību gaitu sākumu. Lai gan notikums bija iepriekš publiski izsludināts, kameru klātbūtne acīmredzami nokaitināja valsts un ģimenes galvu. Kad dusmas noplaka, prezidents atvainojās un vēlāk skaidroja, ka pie vainas bijis uztraukums un vēlme aizsargāt ģimenes privātumu. Turpinot jau 1997.gadā sākto vals
Eiropeiskā Igaunija bauda racionālā saprāta augļus
Reizēm labs veids, kā paskatīties uz sevi, ir paskatīties uz citiem
Programma Tīģerlēciens Igaunijā radījusi datorizēto jauniešu paaudzi, kas savulaik iedzina histērijā vecmodīgākus augstskolu pasniedzējus. Taču tieši viņi drīz pārņems vadību biznesā un politikā - to ar nepacietību gaida IT eksperts Linnars Vīks
Kā Igaunija kļuva par Baltijas informācijas tehnoloģiju līderi
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
