Foto: Juris Ulmanis
Kurzeme, Vidzeme un Zemgale ir mūsu čaklās Martas, bet Latgale ir mūsu Marija.
Ziemassvētku nedēļā man gribējās kā saimniekam senos laikos apstaigāt saimniecības robežas. Kā zemessargam man gribējās pārbaudīt mūsu mājas durvis.
Tāpēc izvēlējos apciemot Latgali. Neko daudz nezināju nedz par Latgali, nedz par Baltkrievijas un Krievijas pierobežas zonu. Šogad man iznāca būt Aglonā divas reizes un Latgale man likās kā noslēpumā tīta būtne, kuru jāapciemo un jāiepazīst.
Man liekas, es neesmu vienīgais, kurš uzskatīja, ka Latgale ir kaut kur ļoti tālu projām, ir ļoti nabadzīga, tur visi dzer, slikti ceļi, daudz krievu, Daugavpils ir krievu pilsēta utt. Šī attieksme jaušama arī "Facebook" komentāros, kur rakstīju ceļojuma piezīmes. Gribējās ieraudzīt vai nojauta par kaut ko skaistu, bet ne tik viegli pieejamu, ir patiesāka par prāta radītajiem priekšstatiem.
