neatkarība
- Pasaulē
- 28.07.2025.
VIDEO: Vai Eiropas mediju brīvība samazinās?
- Viedoklis
- 16.04.2025.
Baltijas reģions kā tektoniski aktīva vieta
- Komentārs
- 12.02.2025.
- Aivars Ozoliņš
Elektrība un neatkarība
- Pusdienās
- 07.08.2024.
- Māra Miķelsone
Būs krustpunktā
- Viedoklis
- 30.06.2022.
Ko Latvija var mācīties no Ukrainas
- Pasaulē
- 28.07.2025.
VIDEO: Vai Eiropas mediju brīvība samazinās?
Preses brīvību Eiropā apdraud finansējuma samazināšanās, mediju magnāti un politiska iejaukšanās.
- Viedoklis
- 16.04.2025.
Baltijas reģions kā tektoniski aktīva vieta
Recenzija par Olivera Mūdija grāmatu “Baltija — Eiropas nākotne” (izdevniecība John Murray, 2025)
- Komentārs
- 12.02.2025.
- Aivars Ozoliņš
Elektrība un neatkarība
Baltijas valstis ir sarāvušas saites ar impērijas infrastruktūru
- Pusdienās
- 07.08.2024.
- Māra Miķelsone
Būs krustpunktā
Jaunais sabiedriskā medija ombuds Edmunds Apsalons sevi uzskata par neatkarīgu personību un vēlas tāds palikt
- Viedoklis
- 06.07.2022.
Vai Rīgā jāatstāj pieminekļi lielkrievu šovinistiem?
Dižais Apgaismības laikmeta rakstnieks, franču filozofs un satīriķis Voltērs reiz teica, ka vēsture ir pētījums par visiem pasaules noziegumiem. Ikviens pētījums paredz laiku pa laikam atgriezties pie šķietami zināmām lietām un paraudzīties uz tām no šodienas skatupunkta.
- Viedoklis
- 30.06.2022.
Ko Latvija var mācīties no Ukrainas
Sākoties karam Ukrainā, līdzīgi kā daudzi cilvēki, arī es sajutu vajadzību kaut ko darīt, lai ukraiņiem palīdzētu. Marta sākumā starp darbiem radās starpbrīdis, tāpēc varēju atļauties lielu daļu laika veltīt humāno kravu piegādei uz Ukrainas pilsētām un bēgļu izvešanai uz Poliju un Latviju. Ukrainā pavadītajos vairāk nekā trīs mēnešos iepazītie cilvēki un stundām ilgās sarunas ļāvušas uzzināt daudz jauna par valsts vēsturi, kultūru un iedzīvotāju mentalitāti, rosinot pārdomas, ko Latvija varētu no Ukrainas mācīties.
- Viedoklis
- 28.06.2022.
Ko zināja kolaboratori?
- Viedoklis
- 26.01.2021.
Mums ir, par ko lepoties!
- Viedoklis
- 19.10.2020.
Francija un Latvija
- Viedoklis
- 20.08.2020.
Par latviešiem un Latviju “uz kartes”
- Viedoklis
- 28.06.2022.
Ko zināja kolaboratori?
Tautas sēru un nodevības nedēļa pagājusi, un tagad jāturpina rūpēties par nākotni. Valsts prezidents, uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra valsts drošību un izturētspēju kā noteicošās prioritātes. Diemžēl pirms 82 gadiem Latvijas vadība atdeva Latvijas valsti ne tikai bez kāda protesta, bet pat sludinot, ka ienākošā okupantu armija ir Latvijai draudzīga.
- Viedoklis
- 26.01.2021.
Mums ir, par ko lepoties!
Simts gadi – simtgade. Cik tas ir cilvēkam un cik - valstij? Ja valsts dibināšanu var uzskatīt kā analoģiju cilvēka dzimšanai, tad valsts de jure atzīšanu var uzskatīt kā cilvēka kristīšanas analoģiju. Tikai tad skaitās kā īsts cilvēks vai īsta valsts.
- Viedoklis
- 19.10.2020.
Francija un Latvija
Vēl viens prezidents ir atbraucis un aizbraucis. Izpildījis visas protokola sarakstā uzskaitītās "pareizās" lietas. Parakstījis viesu grāmatu Rīgas pilī un apmainījies ar dāvanām, parakstījis viesu grāmatu Okupācijas muzejā un apmainījies ar dāvanām, ieskrējis Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā kopā ar Latvijas Ministru prezidentu, nolicis ziedus pie Brīvības pieminekļa. (Paši prezidenti, protams, nelika ziedus – to veica viņu adjutanti. Un pat tiem nebija jāpārpūlas noliecoties, jo ziedus novietoja uz sevišķi šai vajadzībai uzstādītiem podestiem).
- Aktuāli
- 17.09.2020.
Žurnāls: Minskā savainotie protestētāji atgūstas Rīgā
Protesta mītiņu dalībniekiem, kas smagi ievainoti Baltkrievijā, pašlaik valsts piespriež naudas sodus, šonedēļ rakstā ''Bēgot no asinspirts'' vēsta žurnāls IR. Izolatoru Minskā, kur OMON nežēlīgi sita simtiem protestētāju, tagad tautā sauc par Osvencimu, ekskluzīvā intervijā IR stāsta trīs nemiernieki, kuri Latvijā ieradušies uz rehabilitāciju.
- Viedoklis
- 20.08.2020.
Par latviešiem un Latviju “uz kartes”
Manai Lietuvas draudzenei mājās pie sienas ir vairākas Eiropas kartes no dažādiem gadsimtiem, uz kurām izlasāms vārds LIETUVA. Igauņi ar savu godprātīgo, mērķtiecīgo un saprātīgo pieeju valsts celšanā ir ceļā uz to, lai vārds IGAUNIJA nostabilizētos uz pasaules kartes kā stabila vērtība. Viņiem tas ir bijis un ir svarīgi. Un viņi to grib. Un spēj.
