mākslinieki
- Pasaulē
- 16.12.2024.
VIDEO: Vai kultūra Eiropā ir apdraudēta?
- Personība
- 11.12.2024.
- Agnese Meiere
Atspēriena dēlītis
- Labsajūta
- 15.03.2023.
Gandrīz kā Rietumos
- Labsajūta
- 17.08.2022.
- Marija Leskavniece
Iejūtīgā ironija
- Viedoklis
- 14.09.2021.
Kura telpa vajadzīga mākslai?
- Pasaulē
- 16.12.2024.
VIDEO: Vai kultūra Eiropā ir apdraudēta?
Budžeta samazināšana un politiskā iejaukšanās Eiropas kultūras nozarē liek daudziem tās darbiniekiem zvanīt trauksmes zvanus.
- Personība
- 11.12.2024.
- Agnese Meiere
Atspēriena dēlītis
20 gadu, 200 mākslas izstāžu, bagātīgs kultūrslānis un leģendāras vietas statuss — tā par Barona ielas galeriju Istaba, kurā satiekas visu paaudžu mākslinieki un apmeklētāji, saka tās dibinātāja Linda Lūse
- Labsajūta
- 15.03.2023.
Gandrīz kā Rietumos
Spītējot pandēmijas ierobežojumiem un skarbajiem apstākļiem, aktīvi ļaudis pamanās saredzēt iespējas, ļaujot Rīgai uzplaukt ar jaunām kultūras vietām
- Labsajūta
- 17.08.2022.
- Marija Leskavniece
Iejūtīgā ironija
Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs, kura kolekciju šonedēļ papildinājusi Padija Hārtlija izstāde Fœtālais valdzinājums, atsedz cilvēka dabu, saglabājot intimitāti
- Viedoklis
- 14.09.2021.
Kura telpa vajadzīga mākslai?
"Mākslai vajag telpu" – fonds ar šādu nosaukumu ir uzstādījis sev mērķi "panākt Latvijas modernās mākslas muzeja izveidi Rīgā, lai vienkopus un pastāvīgi izstādītu mākslas darbus, kas tapuši no 1945. līdz 1991. gadam, un radītu pilnvērtīgu priekšstatu par Latvijas mākslas mantojumu".
- Intervija
- 11.08.2021.
Skaistuma skaņas
- Viedoklis
- 26.03.2021.
Par datu nesēju atlīdzību
- Afiša
- 17.02.2021.
Ziema ir brīnišķīga
- Dzīve
- 10.02.2021.
Pie Dzērbenes vectēva
- Viedoklis
- 15.10.2020.
Nesaprašanas siena un mūsu kariņš
- Intervija
- 11.08.2021.
Skaistuma skaņas
Māksliniekiem Reinim un Kristai Dzudzilo šī vasara ir radošiem darbiem pilna — tapusi opera Tagadne, izstāde Pieskarties saulei un citi darbi
- Viedoklis
- 26.03.2021.
Par datu nesēju atlīdzību
Tradicionāli kultūras nozare, mūsu mākslinieki, mūziķi, komponisti, aktieri, režisori, rakstnieki un dzejnieki ir tie, kas vienmēr bijuši izcilības mēraukla Latvijas panākumiem starptautiskajā un vietējā līmenī, vienmēr bijuši paraugs visai sabiedrībai – mēs varam, mēs spējam, un mēs esam pasaules līmenī. Mūsu izcilās izrādes, lieliskā mūzika, māksla un Dziesmusvētki vienmēr nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Tieši tāpēc valdības un valdošo partiju attieksme pret kultūru, kultūras nozari un radošo industriju ir viens no galvenajiem un pamata rādītājiem tam, kā tiek īstenota valsts politika, kāda vispār ir pašreizējās valsts vadības izpratne par Latvijas kopējo attīstību un kultūru, kas ir tās daļa. Tieši kultūra ir pats svarīgākais, kas atšķir Latviju no citām valstīm.
- Afiša
- 17.02.2021.
Ziema ir brīnišķīga
Kamēr muzejos neapskatītas izstādes nedod vietu jaunām, teātros krājas iestudētas izrādes, koncerti notiek tiešsaistē, mākslinieki turpina domāt un radīt
- Dzīve
- 10.02.2021.
Pie Dzērbenes vectēva
Ko dara mākslinieku pāris, kad galvaspilsētas dzīve vairs neiedvesmo? Pārceļas uz laukiem! Ērika Māldere un Aigars Lenkevičs Piebalgas pusē veido novadpētniecības ekspozīciju, izdod grāmatas un ražo papīru no sēnēm un gurķiem
- Viedoklis
- 29.10.2020.
Kļūdu labojums. Par autoratlīdzību nodokļu reformu
Krišjāņa Kariņa valdībai ir laiks izlabot pieļautās kļūdas savā mājasdarbā – steigā un nekvalitatīvi sagatavotajā autoratlīdzību nodokļu reformā. Saeimā šobrīd skata nākamā gada valsts budžeta paketi, kurā iekļauta arī šī reforma.
- Viedoklis
- 15.10.2020.
Nesaprašanas siena un mūsu kariņš
Nesaprašanas siena bija mākslas zibakcija. Satikšanās vieta bija trešdien no rīta pie Saeimas nama. Mēs tur bijām rakstnieki, mūziķi, mākslinieki, kino cilvēki, dizaineri un arhitekti. Tur bija grāmatu izdevēji, žurnālisti, aktieri un dejotāji. Zibakcijas ideja bija radusies kā reakcija uz valdības piedāvāto un budžeta paketē ieslēpto autoratlīdzības nodokļu reformu. Cilvēki devās uz Doma laukumu un uzbūvēja simbolisku sienu. Sienu, kas šķir pilsoņus un tos, kam būtu jārūpējas par viņu labklājību. Bet reālās sienas reālais arhitekts un galvenais būvnieks reālajā dzīvē ir cits. Tas ir pašreizējais finanšu ministrs. Kāpēc mēs protestējam? Un arī turpināsim prot
