Mārtiņš Kazāks. Foto — Lauris Aizupietis.
Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Kazāks par bankas pārvaldes reformu, Latvijas izaugsmes mērķiem un arī makšķerēšanu ar Rimšēviču
Latvijai ir jāizaug no jaunākā brāļa, kas vienmēr gaida palīdzību, par turīgu pieaugušo, kas var palīdzēt citiem, pārliecināts Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Kazāks. Koalīcijai bija smagas sarunas par kandidātiem, finālisti bija divi — LB padomes loceklis Kazāks un Uldis Cērps, kas agrāk vadījis FKTK un pēc tam veidojis starptautisku karjeru. Kā ļauj spriest politiķu komentāri, pret Kazāku bijis mazāk iebildumu, tāpēc viņš virzīts amatam. Sarunājāmies Latvijas Bankā 6. decembrī, bet jau 12. decembrī Saeima balso par Kazāka apstiprināšanu amatā.
Dažuprāt, pēc pievienošanās eirozonai Latvijas Bankai vairs īsti nav, ko darīt. Ko dara visi tie 498 cilvēki, kuri 2018. gada beigās strādāja bankā?
Latvijas Bankā vairs nav 498 cilvēku, uz gada beigām, visticamāk, būs 482. Pēc iestāšanās eirozonā patiesībā darbu ir kļuvis krietni vairāk. Tagad, lai pieņemtu monetārās politikas lēmumus, ir jāsaprot ne tikai, kas notiek Latvijā un tuvējās ekonomikās, bet visā eirozonā, visā pasaulē. LB prezidentam, kurš piedalās ECB lēmumu pieņemšanā, ir jāpieņem lēmumi par monetāro politiku visā eirozonā. Darbinieku skaits kopš eiro ieviešanas 2014. gadā ir samazinājies aptuveni par 15%. Tātad funkciju ir vairāk, bet darbinieku skaits ir samazinājies.
