2020. gads un tā noslēgums karšu tēriņos

  • Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
  • 11.01.2021
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Karšu dati pagājušajā gadā kalpojuši kā termometrs iedzīvotāju patēriņa mērīšanai – varējām spriest, cik aktīvi esam un kā mainās paradumi vīrusa apstākļos. Gada laikā redzējām, ka patēriņš var būt pārsteidzoši elastīgs – kad vīrusa draudi mazinās, strauji atgriežamies pie ierastākas dzīves. Ziemassvētkiem tuvojoties, iedzīvotāji to, ka nevar svētkos ciemoties, vēlējās kompensēt ar dāvanu kaudzi – datos vērojām īstu pirkšanas bumu. Par šā gada sākumu jāsaka – diemžēl svētki ir galā, un klusuma periods ir sācies.

Cik tērējām 2020. gadā?

Swedbank klienti pērn kopumā karšu transakcijās iztērējuši par 4,7% mazāk nekā pagājušajā gadā. Šie tēriņi ietver gan norēķinus, kas veikti ar kartēm (gan klātienē, gan attālināti), gan arī bankomātos izņemto naudu, kas visticamāk tiek pēc tam izmantota norēķiniem skaidrā naudā.

Jaunākajā žurnālā