LPSR Augstākā Padome
- Viedoklis
- 04.05.2022.
Ko nozīmē 4. maija deklarācija?
- Dzīve
- 27.04.2022.
Neatkarības atvases
- Aktuāli
- 07.05.2020.
Gatis Krūmiņš: Nekāda vidusceļa nebija
- Vēsture
- 18.03.2020.
- Pauls Raudseps
Lielais tautas balsojums
- Viedoklis
- 04.05.2022.
Ko nozīmē 4. maija deklarācija?
1990. gada 4. maijā tika pieņemta un stājās spēkā Latvijas PSR Augstākās padomes deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tās pieņemšana bija viens no Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās atmodas politiski nozīmīgākajiem notikumiem, un, neraugoties uz nosaukumu, tā nav tikai svarīgs oficiāls paziņojums, bet arī nozīmīgs konstitucionāla ranga tiesību akts, kas noteica un nosaka mūsu valsts tālākas rīcības. Saspringtos apstākļos, starp neatkarības atjaunošanas pretiniekiem un atbalstītājiem, kuri redzēja dažādus ceļus, kā neatkarība atjaunojama, Deklarāciju izdevās pieņemt, izmantojot tobrīd spēkā esošās likumdošanas procesu reglamentējošās tiesību normas. Deklarācija bija viens no tiesībpolitiskajiem soļiem ceļā uz valstiskās neatkarības atjaunošanu.
- Dzīve
- 27.04.2022.
Neatkarības atvases
Kā sevi neatkarīgā Latvijā realizējuši jaunieši, kuru vecāki 1990. gada 4. maija Augstākajā Padomē balsoja par neatkarības atjaunošanas deklarāciju
- Aktuāli
- 07.05.2020.
Gatis Krūmiņš: Nekāda vidusceļa nebija
"Man bija svarīgi saprast viņu motivāciju. Balsot par neatkarību tomēr bija riskanti," intervijā Ir saka vēsturnieks un Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Nule iznākusi Krūmiņa kopā ar vēsturnieku Jāni Šiliņu izveidotā grāmata Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji, kurā apkopotas visu 1918. gada 18. novembra valsts proklamētāju un 4. maijā par valsts atjaunošanu nobalsojušo biogrāfijas.
- Aktuāli
- 04.05.2020.
VIDEO: Mūsu mīlu nevar dzēst! Sveiciens Latvijas svētkos!
Šodien aprit 30 gadi kopš 1990. gada 4. maijā demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
- Vēsture
- 18.03.2020.
- Pauls Raudseps
Lielais tautas balsojums
Pirms 30 gadiem 1990. gada 18. martā notika svarīgākās vēlēšanas Latvijas vēsturē. Ir turpina rakstu sēriju Ceļš uz 4. maiju — par izšķirošajām nedēļām, kas noveda līdz neatkarības deklarācijai
- Intervija
- 23.12.2019.
- Māra Miķelsone
Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku
- Intervija
- 22.11.2019.
Nebija nekādas atvadu tikšanās, nekā
- Tēma
- 13.11.2019.
- Māra Miķelsone
Spēle ar velnu
- Intervija
- 14.01.2020.
- Māra Miķelsone
Deva tev iespēju, bet par to bija jānes slogs
Kad toreizējais Latvijas ārlietu ministrs Georgs Andrejevs (87) 1994.gada 28.maijā laikraksta Diena speciālizdevumā publicēja savu atklāto vēstuli “maniem vēlētājiem, draugiem un 5.Saeimas deputātiem”, diezin vai viņš domāja, ka uz ilgiem gadiem paliks vienīgais, kurš atklāti izstāstījis par savu saskarsmi ar Valsts drošības komiteju (VDK). Viņa atzīšanās bija gara un pamatīga, sākot no bērnības un studiju laikiem, beidzot ar ārsta anesteziologa darbu tolaik jaunajā medicīnas nozarē un ceļu līdz politikai, darbu LPSR Augstākajā Padomē (AP), kur Andrejevs 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, bet 1992.gadā kļuva par ārlietu ministru Ivara Godmaņa valdībā.
- Aktuāli
- 27.12.2019.
VIDEO: Kā viņu vārdi iekļuva VDK aģentu kartotēkā?
VDK slepeno aģentu loks bija plašs — no vienkāršiem strādniekiem līdz zinātniekiem. Īpaši čeku interesēja pretpadomju noskaņojums, tāpēc tā atrada veidus, kā pakļaut cilvēkus, izmantojot viņu vājības, karjeras alkas vai noslēpumus.
- Infografika
- 23.12.2019.
Infografika: Kā pārņēma VDK aģentu kartotēkas?
VDK aģentu kartotēkas Latvijas valsts iestādes pirmo reizi inventarizēja tikai 1993. gada vidū — divus gadus pēc tam, kad parlaments bija pasludinājis VDK par noziedzīgu organizāciju, kuras darbība jāizbeidz. Kādas īsti bija «čekas maisu» gaitas pēc neatkarības atjaunošanas?
- Intervija
- 23.12.2019.
- Māra Miķelsone
Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku
Tā bija atšķirīga tikšanās no citām šajā interviju sērijā. Bijušais Augstākās Padomes deputāts, kurš 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, Visvaldis Mucenieks (81) likās pat priecīgi pārsteigts, ka beidzot ir sazvanīts un varēs plašākam lokam izstāstīt savu stāstu par Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā atrasto kartīti ar viņa vārdu. Uz tikšanos redakcijā viņš ierodas sagatavojies - rokā mapīte ar papīriem.
- Intervija
- 22.11.2019.
Nebija nekādas atvadu tikšanās, nekā
Pazīstamā ābeču kolekcionāra un Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputāta, kurš 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību, Jura Cibuļa (68) vārda ieraudzīšana Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā apliecina čekas interesi par visa veida kolekcionāriem. Šie cilvēki biežāk nekā citi meklēja kontaktus ar ārzemēs dzīvojošajiem domubiedriem. Un latgalietim Cibuļam aizraušanos bija gana - ne tikai ābeču kolekcionēšana, viņa kaislība kopš bērnības bija arī svešvalodu apguve. Cibuļa krājumā ir vairāk nekā 10 000 ābeču eksemplāru no 221 valsts 1153 valodās. Šī kolekcija vairāk nekā 200 reižu ir izstādīta gan Latvijā, gan ārzemēs.
- Tēma
- 13.11.2019.
- Māra Miķelsone
Spēle ar velnu
VDK slepeno aģentu loks bija plašs — no vienkāršiem strādniekiem līdz zinātniekiem. Īpaši čeku interesēja pretpadomju noskaņojums, tāpēc tā atrada veidus, kā pakļaut cilvēkus, izmantojot viņu vājības, karjeras alkas vai noslēpumus. Kā čeka vervēja slepenos aģentus, atklāj arī astoņi Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet viņu vārdi atrodami «čekas maisos»
