Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Finanšu krāpniecība ir notikusi visos laikos, tomēr patlaban, kad galvenokārt lietojam bezskaidru naudu, ir mainījušās krāpnieku metodes, tāpēc pretī jāliek atbilstoši drošības pasākumi. Diemžēl ir lietas, kas nemainās — joprojām galvenais krāpnieku trumpis ir mūsu lētticība un pārliecība, ka “ar mani jau tas nenotiks”, kā arī vēlme ticēt saņemtai informācijai bez papildu pārbaudes par tās patiesumu. Turklāt kibernoziedznieki izmanto arvien sarežģītākas un mainīgas taktikas, līdz ar to arī zināšanu trūkums par jauniem krāpniecības veidiem var izmaksāt ļoti dārgi.
Jo īpaši pēdējos gados finanšu iestādes ir veikušas nozīmīgas investīcijas, lai attīstītu krāpšanas novēršanas sistēmas un īstenotu dažādas izglītošanas kampaņas, tomēr situācija aizvien ir dramatiska. Luminor rudenī veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka aptuveni divi no trijiem Latvijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā ir saņēmuši krāpniecisku zvanu, bet viens no trijiem — viltus īsziņu. Iedzīvotāji sastapušies arī ar citiem krāpniecības veidiem.
