budžeta deficīts
- Analīze
- 11.12.2024.
- Pauls Raudseps
Izdevīga kombinācija
- Viedoklis
- 23.10.2024.
Triju procentu ēnā
- Pasaulē
- 07.08.2024.
Īpaši neceriet!
- Aktuāli
- 04.08.2024.
- Pauls Raudseps
Kā sasildīties ledusskapī
- Radars
- 24.04.2024.
Radars Latvijā
- Analīze
- 11.12.2024.
- Pauls Raudseps
Izdevīga kombinācija
2025. gada budžets sola vairāk naudas gan aizsardzībai, gan iedzīvotājiem
- Viedoklis
- 23.10.2024.
Triju procentu ēnā
Finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimā 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Tas ir liels notikums gan Finanšu ministrijas darbiniekiem, gan valstij kopumā. Ir palielināti pabalsti, algas, ir stiprināta valsts drošība un veiktas izmaiņas nodokļos, kas gan ienesīs papildu naudu mājsaimniecību budžetos, gan uzlabos uzņēmējdarbību. Tagad budžets ir deputātu rokās.
- Pasaulē
- 07.08.2024.
Īpaši neceriet!
Igaunijas jaunais premjerministrs Kristens Mihals (49) spēja pārdzīvot skandālu, kas gandrīz pielika punktu viņa politiskajai karjerai, un beidzot ir uzkāpis varas virsotnē. Tieši brīdī, kad viņam nav labu ziņu, ar ko priecēt vēlētājus
- Aktuāli
- 04.08.2024.
- Pauls Raudseps
Kā sasildīties ledusskapī
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iezīmē prioritātes 2025. gada budžetam un stingru rāmi, kurā tam būs jāiekļaujas
- Radars
- 24.04.2024.
Radars Latvijā
Saeima pagājušajā nedēļā ārkārtas sēdē ārlietu ministra amatā apstiprināja pieredzējušo diplomāti Baibu Braži. Viņa Latvijas ārlietu dienestā ir jau 31 gadu. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11 frakcijas Stabilitātei! deputāti, atturējās deviņi Nacionālās apvienības deputāti.
- Viedoklis
- 28.08.2023.
Meklējot valsts budžeta parāda optimālo līmeni
Pēdējos gados Latvija ir saskarusies ar vēl nebijušiem vai sen nepieredzētiem izaicinājumiem – Covid-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, strauji pieaugušās energoresursu cenas un augstā inflācija. Šie satricinājumi ir būtiski palielinājuši arī valsts budžeta izdevumus – papildu atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, humanitārā un militārā palīdzība Ukrainai, aizsardzības kapacitātes stiprināšana. Šādā situācijā nav iespējams finansēt visus papildu izdevumus ar budžeta ieņēmumiem – veidojas budžeta deficīts. Savukārt budžeta deficīts tiek segts, aizņemoties un attiecīgi palielinot valsts budžeta parādu[1]. Lai arī Latvijas valsts parāds pēc Eurostat
- Aktuāli
- 06.06.2023.
10 gadi skaitļos
- Radars
- 31.05.2023.
Radars Latvijā
- Analīze
- 15.03.2023.
- Pauls Raudseps
Vienas nakts budžets
- Analīze
- 18.01.2023.
Baltijas cenu sprādziens
- Radars
- 12.10.2022.
Radars Latvijā
- Aktuāli
- 06.06.2023.
10 gadi skaitļos
Foto -
- Radars
- 31.05.2023.
Radars Latvijā
Latvijas hokeja izlase svētdien ar rezultātu 4:3 cīņā par bronzu pieveica ASV valstsvienību un pirmoreiz ieguva medaļu pasaules čempionātā. Par čempioniem kļuva Kanādas izlase, kas pieveica Vāciju. Latvijas vārtsargs Artūrs Šilovs (attēlā) atzīts par čempionāta vērtīgāko spēlētāju un labāko vārtsargu. Latvijas hokeja izlasi pirmdien pie Brīvības pieminekļa sagaidīja ap 30 000 cilvēku, bet Saeima pirmdienu izsludināja par brīvdienu.
- Analīze
- 15.03.2023.
- Pauls Raudseps
Vienas nakts budžets
2023. gadā Latvijai kārtējo reizi būs lielākais budžets valsts vēsturē. Taču neapmierināto netrūkst
- Eksperta viedoklis
- 05.02.2023.
Budžetam naudas var būt mazāk, nekā cerēts
Pandēmijas krīze un Krievijas militārā agresija Ukrainā mainīja Eiropas Savienības un Latvijas izaugsmes trajektoriju. Piegādes ķēžu traucējumi, energoresursu dārdzība un inflācijas kāpums, kā arī globālā pieprasījuma samazināšanās negatīvi ietekmēja Latvijas izaugsmes tempus, apgrūtinot Latvijas atpalicības samazināšanu no Baltijas kaimiņvalstīm, un iezīmēja akūtas budžeta politikas problēmas. Plānojot valsts budžetu, atslēgvārds ir nenoteiktība. Budžets tiek veidots brīdī, kad Latvija slīd recesijā kombinācijā ar inflāciju.
- Analīze
- 18.01.2023.
Baltijas cenu sprādziens
Ir pēta, kāpēc inflācija Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir divas reizes lielāka nekā vidēji eirozonā
- Radars
- 12.10.2022.
Radars Latvijā
Vidējais patēriņa cenu līmenis septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, palielinājās par 22,2%, vēsta CSP. Cenu līmenis Latvijā kāpj jau 21 mēnesi pēc kārtas. Eksperti prognozē, ka inflācija varētu kāpt vēl četrus mēnešus, bet pēc tam sāks iedarboties energoresursu cenu kritums pasaulē un citi pazeminoši faktori.
