2023. gadā Latvijai kārtējo reizi būs lielākais budžets valsts vēsturē. Taču neapmierināto netrūkst
Tik traki sen nebija gājis. Budžeta pieņemšanai veltītā Saeimas plenārsēde sākās trešdien, 8. martā, plkst. 9 no rīta un noslēdzās ceturtdien plkst. 8.58. Pietrūka tikai pāris minūšu līdz apaļai diennaktij, un deputātu ilgsēdēšanas maratons sagrāva iepriekšējo rekordu — 19 stundas un 26 minūtes, kurš tika sasniegts tālajā 2008. gada 11. decembrī. Tolaik valsts atradās bezdibeņa malā. Smagā finanšu krīze lika steidzami grozīt nākamā gada budžetu, lai varētu saņemt Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu un izglābt valsti no bankrota.
Šogad koalīcijas pārstāvji ekstremālo darba režīmu skaidroja ar iekavēto budžeta pieņemšanu. «Esam jau marta sākumā,» teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), un «visai sabiedrībai mūsu darba rezultāts ir ļoti vajadzīgs». Taču vienīgā «krīze», ja to vispār tā var saukt, bija pašu politiķu ieilgušās sarunas par valdības izveidošanu, un pat tās nebija tik ārkārtējas. Pašreizējo valdību apstiprināja decembra vidū, bet pirmo Krišjāņa Kariņa (JV) valdību apstiprināja 2019. gada janvāra beigās, un budžetu pieņēma aprīļa sākumā.
