Ierašanās patversmē sākas sešos vakarā. Foto — Ieva Salmane.
Rīgas patversmes sieviešu nodaļas darbinieces savām klientēm ik pa laikam izgādā biļetes uz operu un audzē tomātus turpat izbūvētās siltumnīcās. Viņas nelolo ilūzijas par «meiteņu» spēju atgriezties normālā dzīvē, taču ir gandarītas, ja tas sanāk
Arina ir trauslas miesasbūves sieviete, kuras vietām iesirmās matu šķipsnas sasietas jauneklīgā astē.
«Tas ir netaktisks jautājums,» viņa sirsnīgi iesmejas, kad pavaicāju par vecumu. Taču neminstinādamās atbild: «Man tūlīt būs 60. Pie visa vainojams alkohols. Pirmo reizi nonācu uz ielas pirms 15 gadiem. Naktī satiku bomžus un prasīju viņiem, kur var pārnakšņot. Devos uz patversmi Maskavas ielā, taču tā ir vīriešu. Apsargs pie durvīm vaicāja, pie kā tieši es tur vēlos nakšņot. Tas, protams, bija joks. Nonācu šeit, tolaik šī patversme atradās Bārddziņu ielā. Te man palīdzēja tikt pie dokumentiem, pie pases.»
