Baltijas jūra — mēs peldamies 35 gadus vecā ūdenī

Hidrobioloģe Solvita Strāķe skaidro, kāpēc čurāšana ūdenī nav galvenais cilvēka nedarbs, kuru vajag ierobežot, lai glābtu Baltijas jūru

Sabotāža

Sabotāža pastiprinošos apstākļos — tā zviedri raksturojuši Latvijas sakaru kabeļa sabojāšanu jūrā pie Gotlandes. Kas par to līdz šim zināms?

Ārskats nr. 107: Ko gaidīt no Trampa? Pamiers Gazā. Somi rāda paraugu

Foreļu armāda

Vides organizācijas ceļ trauksmi par Rīgas līcī iecerēto foreļu fermas izbūvi. Tūristu iecienītākajās pludmalēs varētu skaloties zivju kakas, un jau tā smokošajā jūrā vēl vairāk trūkt skābekļa. Kāpēc šī iecere nav apturēta, par spīti jūras plānojumā noteiktajam?

Naudkopība

Kurš vēl atceras Latvenergo trīs miljonu afēru? Es atceros! Un arī to sajūtu, ka trīs miljoni latu deviņdesmitajos likās prātam neaptverama summa — brutāli nozagt to valstij šķita nekaunības un nesodāmības augstākā pilotāža. Diemžēl pa šo laiku inflācija piemeklējusi ne tikai sieriņa Kārums cenu vai nekustamo īpašumu vērtību, bet arī valsts izslaukšanu.

Kā izglābt ja ne okeānu, tad vismaz Baltijas jūru

Plastmasas piesārņojums ir samilzusi problēma visā pasaulē. Kamēr okeāni smok zem plastmasas kārtas, bet cilvēki izmisīgi mēģina cīnīties ar atkritumu poligonos ieplūstošajām drazu kaudzēm, katru gadu pasaulē tiek saražots vairāk nekā 300 miljonu tonnu jaunas plastmasas. Dažkārt plastmasa ir vispiemērotākais materiāls ikdienas vajadzībām un saprātīgākais risinājums, reizēm pat vienīgais, tāpēc no tās ražošanas, visdrīzāk, neatteiksimies. Toties būtu jāiegulda daudz vairāk pūļu tās apritē, jo plastmasa ir izturīga un sadalās ļoti lēni, kas nozīmē, ka, nonākot atkritumos, tā uzkrājas vidē. Daudzi plastmasas veidi nekad pilnībā nesadalās, bet sairst mazākās daļiņās, mikroplastmasā.