apmierinātība
- Īsumā
- 03.06.2025.
- Māris Diņģelis
Latvija vienā lappusē
- Īsumā
- 08.12.2024.
- Māris Diņģelis
Latvija vienā lappusē
- Pusdienās
- 27.03.2024.
- Laura Dumbere
Sarežģītā laime
- Redaktora sleja
- 02.04.2023.
- Pauls Raudseps
Sveika un sveiks!
- Komentārs
- 29.03.2023.
- Pauls Raudseps
Galva pūst
- Īsumā
- 08.12.2024.
- Māris Diņģelis
Latvija vienā lappusē
Tā ir, kā ir
- Pusdienās
- 27.03.2024.
- Laura Dumbere
Sarežģītā laime
Jaunākajā pasaules laimes ziņojumā Latvija ierindojas 46. vietā, atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas. Sociālantropologs, asociētais profesors Klāvs Sedlenieks skaidro, cik grūti izmērīt laimi un kādus atklājumus sniedz pētījums
- Viedoklis
- 14.02.2024.
Vai garīgā labklājība ir būtiskāka par algu?
2023. gadā kompānijas Kantar veiktā pētījuma rezultāti norāda, ka 71% darba ņēmēju ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu. Gandrīz katrs otrais kā motivāciju saglabāt esošo darba vietu min tās stabilitāti. Atalgojums, kā viens no būtiskiem apmierinātības kritērijiem, ierindojas tikai ceturtajā vietā. Tas nebūt nenozīmē, ka ir krities algas nozīmīgums. Tas norāda, ka ekonomiskā situācija ir stabilizējusies un darbinieks kļūst prasīgāks pret savu darba devēju, kā prioritātes izvirzot citus, sev būtiskus ieguvumus no darbavietas.
- Redaktora sleja
- 02.04.2023.
- Pauls Raudseps
Sveika un sveiks!
Nesen pamanīju paradoksālu statistiku. Jaunākajā Eirobarometra aptaujā 82% Latvijas pilsoņu atzīst, ka kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi. Šajā rādītājā esam praktiski vienā līmenī ar vidējo rādītāju Eiropā — labklājības kontinentā ar dzīvi ir apmierināti 85%. Taču vienlaikus Latvijā tikai 41% pilsoņu situāciju valstī vērtē kā kopumā labu, bet vairākums jeb 55% to vērtē kā kopumā sliktu.
- Komentārs
- 29.03.2023.
- Pauls Raudseps
Galva pūst
Latvijas Universitātes devīze Scientiae et Patriae skan kā izsmiekls
- Viedoklis
- 19.04.2022.
Kā apturēt depopulāciju Rīgā?
- Pusdienās
- 07.04.2021.
- Ieva Jakone
Somu laimes formula
- Komentārs
- 06.11.2019.
- Pauls Raudseps
Cerību gads
- Viedoklis
- 29.07.2022.
Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem
ija nevar pieņemties spēkā. Šī ir desmitā – noslēdzošā epizode no Latvijas Bankas rakstu sērijas par to, kas Rīgai pietrūkst līdz dzīves kvalitātei kā Skandināvijā. Kādi ir secinājumi? Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas
- Viedoklis
- 19.04.2022.
Kā apturēt depopulāciju Rīgā?
Šajā rakstā meklēsim atbildes uz to, kāpēc Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas valstīs, kurā:
- Pusdienās
- 07.04.2021.
- Ieva Jakone
Somu laimes formula
Somija jau ceturto gadu pēc kārtas ANO laimes indeksā atzīta par laimīgāko valsti pasaulē. Kāda ir somu laimes formula? Atbildi palīdz meklēt rakstniece un režisore Maira Dobele, kas jau gandrīz 20 gadus dzīvo Helsinkos
- Komentārs
- 06.11.2019.
- Pauls Raudseps
Cerību gads
1989. gada revolūcijas dažiem liek iegrimt nepamatoti drūmās pārdomās
- Viedoklis
- 19.08.2019.
Kādēļ latvietis sasniegtā vietā fokusējas uz neiegūto?
Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados pastāvīgi pieaug. Lūk, pāris pierādījumu: pie mums sarūk bezdarbs, palielinās cilvēku vidējie ienākumi, samazinās vides piesārņojums, pieaug to cilvēku skaits, kuri ieguvuši augstāko izglītību, mums ir viens no garākajiem apmaksātajiem dekrēta atvaļinājumiem pasaulē un, jā, – radām arvien vairāk atkritumu, kas diemžēl ir viens no neizbēgamajiem labklājības blakusefektiem visā pasaulē (starp līderiem šajā rādītājā ir ASV, Austrālija, Dānija, Šveice, Vācija).
- Viedoklis
- 07.05.2019.
Liela daļa cilvēku ir pieraduši, ka viss tiek iedots
Centrālās statistikas pārvaldes pētījums liecina, ka ar savu dzīvi ļoti apmierināti ir 15,3% Latvijas iedzīvotāju, vidēji apmierināti – 58,3%, savukārt neapmierināti – 26,4%. Visaugstākā apmierinātība ar dzīvi ir jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (7,5 balles), savukārt, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, apmierinātība sarūk. Visaugstākā apmierinātība ar dzīvi ir jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (7,5 balles), savukārt, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, apmierinātība sarūk (6,1 balle senioriem vecumā pēc 75 gadiem). Gadiem ejot, cilvēki mēdz iestrēgt gaidīšanas stadijā, cerot, ka viss atrisināsies pats no sevis vai tiks paveikts viņu vietā. Visbiežāk tā nenotiek, tāpēc pieaug neapmierinātība arī dzīvi kopumā.
