Ārskats nr. 56: Džo Baidens ticies ar Sji Dzjiņpinu. Deivids Kamerons Kijivā. ASV Kongress vienojas par finansējumu valdībai

"Ārskata" speciālizlaidums: jauns karš Tuvajos Austrumos

Ārskats nr.22: Turcijā katastrofa, virs ASV notriec balonu, Masks izpalīdz Putinam

Ārskats nr.20: Leopardi brīvībā; Dūži izlaiž Davosu; Klupiens Zviedrijas ceļā uz NATO

Daži jautājumi Ozoliņa kungam

Aivara Ozoliņa komentārs šā gada nedēļraksta Ir 3. augusta numurā “Kampaņa par ģimenes definēšanu parāda Kremļa vērtību iespaida robežas,” mani mudināja uzdot vairākus, manuprāt, pamatotus jautājumus žurnālistam un arī šim liberālajam preses izdevumam. Mana replika nav attiecināma tieši uz jaunāko publikāciju, bet gan drīzāk uz žurnālista nostāju ilgākā laika periodā, kurā viņš uzstājīgi ignorē dabisko* tiesību filozofisko un juridisko bāzi, kurā balstās arī Civillikums Latvijā. Tas man šķiet nopietna žurnālista necienīgi.

Kleptokrātu drudzis

Pirms sešiem gadiem Rīgas mērs Nils Ušakovs iesūdzēja tiesā žurnālu Ir, jo mūsu komentētājs Aivars Ozoliņš bija nodēvējis viņa vadīto domi par kleptokrātisku un mēram tas šķita goda aizskārums. Daudz plašāk lietots Latvijā ir oligarhu vārds, bet kleptokrātija arī nav nekas svešs — tā dēvē pārvaldi, kurā varu kontrolē šaura korumpantu grupa. Tolaik bija 2012. ga