Pirms sešiem gadiem Rīgas mērs Nils Ušakovs iesūdzēja tiesā žurnālu Ir, jo mūsu komentētājs Aivars Ozoliņš bija nodēvējis viņa vadīto domi par kleptokrātisku un mēram tas šķita goda aizskārums. Daudz plašāk lietots Latvijā ir oligarhu vārds, bet kleptokrātija arī nav nekas svešs — tā dēvē pārvaldi, kurā varu kontrolē šaura korumpantu grupa.
Tolaik bija 2012. gads, Saskaņas un Šlesera partijas koalīcija valdīja Rīgā jau trīs gadus un neatlaidīgi uzņēma apgriezienus. Būvēja sistēmu pašvaldības naudas pārpumpēšanai, mediju pirkšanai, sabiedrības viedokļa veidošanai, gribas teikt, valsti valstī. Protams, neatkarīgi žurnālisti ar saviem jautājumiem un komentāriem šajā sistēmā neiederējās.
Tomēr Rīga nav valsts valstī. Nācās patērēt laiku tiesu gaiteņos, bet Ir uzvarēja Ušakovu tajā prāvā par goda un cieņas aizskaršanu. Kopš tam arvien jauni un jauni korupcijas fakti uzpeld Rīgas pašvaldībā kā netīri eļļas pleķi, kurus nav iespējams paslēpt ūdenī, lai cik saduļķots tas būtu.
