“Re:Baltica” pētījums atklāj, kā iedzīvojas ātro kredītu bizness uz nabagu rēķina
Ātro kredītu bizness pamatā balstās uz aizdevumu izsniegšanu cilvēkiem, kam naudas ir maz vai nav nemaz. Tādēļ tie ir dārgi, jo pastāv liels risks, ka naudu neatdos, pētījumā secinājuši žurnālisti no portāla “Re:Baltica”.
Kamēr Saeimas deputāti naudīga lobija iespaidā nespēj neko izlemt, ātro kredītu firmas turpina pelnīt miljonus no cilvēkiem, kam nedrīkstētu aizdot.
“Re:Baltica” izpētījusi, ka peļņu ātro kredītu devēji gūst tieši no kredītu pagarinājumiem. To arī pētījumos secinājis Lielbritānijas ātro kredītu regulators (Office of Fair Trade) un starptautiskā auditoru organizācija The Association of Chartered Certified Accountants (ACCA).
Lai būtu grūtāk kredītu atdot, firmas piemēro tā saukto lodes vai balonveida maksājumu – paņemtais jāatdod vienā reizē. Tas ir daudz grūtāk nekā maksāt ikmēneša maksājumu. Piemēram, vivus.lv reklamē kredītu uz trim mēnešiem bez maksas. Taču tas nozīmē: ja aizņemsies 400 eiro, ceturtā mēneša pirmajā dienā būs jāatdod visa summa ar procentiem.
Pērn Latvijā nedaudz pieauga grafika veida maksājumi, taču lielāko daļu kredītu – 87% – aizdevēji prasīja atdot vienā maksājumā.
Balonveida maksājumi ir arī smscredit: vienā no firmām, kur aizņēmās arī ātro kredītu reklāmās runājošais Arturs, kas ir “Re:Baltica” pētījuma un stāsta varonis.
Tikai pēc vairāku mēnešu kavējumiem, kad smscredit saprata, ka pastāv risks naudu no Artura neatgūt, tika sastādīts atmaksas grafiks: 50 eiro mēnesī. Taču arī tas nenotiek par velti. No 457,50 eiro, kas viņam jātdod, komisija par deviņu mēnešu grafika maksājumiem ir gandrīz trešā daļa jeb 96 eiro.
Vairāk par “Re:Baltica” pētījumu lasiet žurnālā “Ir” un portālā “Re:Baltica”.
Komentāri (22)
aivars15 23.04.2015. 19.46
Ātro kredītu ņēmēji ir idioti, kuri maksā 300% par ātro kredītu, nevis aiziet uz banku un paņem patēriņa kredītu par 20%.
Mūsu sabiedrībā idiotus un citus garā vājos aizsargā – neļauj viņiem smēķēt spaisu, aizliedz naktīs pārdot šņabi, ierobežo idiotu zaudējumus no ātrajiem kredītiem.
0
Neticis 23.04.2015. 10.34
Ja ātro kredītu sniedzēji uz T. Oreilija jautājumu “vai viņi sabiedrībai dod lielāku labumu nekā paņem sev?” var godīgi atbildēt “Jā!”, tad man pret viņiem nav nekādu iebildumu.
1
edge_indran > Neticis 23.04.2015. 10.52
———-
Ja viņi esošās sistēmas uzturēšanai nedodotu lielāku labumu, tad Re:Baltic par viņiem pētījumus neveiktu.
Re:Baltic pētījums apstiprina:
“Business, that’s easily defined – it’s other people’s money.”
Peter Drucker.
0
WAT 24.04.2015. 00.09
Elementāra lieta dzīvot no tā ko nopelni un VISS. BŪT BRĪVAM. Cilvēks, kas sēž uz krīta, ir nebrīvs, sauciet kā gribiet vergs, dzimtcilvēks vai vienkārši debitors.
Starp citu dzimtbūšana LR teritorijā ieviesās pirmo nopietno militāro konfliktu ar Moskoviju laikā( 15./16. mijā zemnieki nespēja samaksāt ārkārtas kara nodokļus, līdz ar to nācās aizņemties, sekojoši būt piesaistītiem aizdevējam, līdz lietu nokārtošanai, paaudzēm ilgi, līdz debitori&kreditori pierada pie jaunā stāvokļa).
Diemžēl mūsdienās tas kļūst jo grūtāk, ja arī Tu neesi augļotāju upuris, tad ar lielu garantiju Tu esi banku upuris (un diemžēl tikpat kā visur pasaulē). Platajā galā šiverē bankas ar hipotēkām, līzingiem, kredītkartēm, plānajā augļotāji, kurus ja kas līdzfinansē tās pašas bankas( izsniedz krītus). Perimetrs nosegts.
Jebkuri krīta veidi no banku&augļotāju kontiem ir NEBRĪVE ar visu no tā izrietošo. Jo bankas&augļotāji neriskē ne ar ko ( ja nu pašu pietuvinātie nesataisa mega ziepes, kā to pierāda banku grimšanas gadījumi pasaulē) , ar visu riskē debitors.
Vienīgais ko var attaisnot ir samērīgi krīti biznesam, bet arī tur, nedod Dievs nodrebēs roka, banka būs čuprā un finita comedia, arī tādā gadījumā rentējas atrast kompanjonu ar naudu, kaut aŗi viņš gribēs savu proporcionāli lielāku kā banka Tavas peļņas daļu, tomēr viņš riskēs līdz ar Tevi, ja grimsiet grimsiet abi…
0